Rīga +1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
"Nekad dzīvē neaizmirsīšu, kā kaimiņiene Kristīne skatījās uz mani. Viņas acīs es redzēju nāves bailes. Dispečere jautāja, vai situācija uzlabojas, man acu priekšā skats, kā kļūst sliktāk, bet nevarēju taču to teikt tiešā tekstā! Kristīne jau tā bija pārbijusies. Mediķe saprata, ka minstinos, jo nevaru runāt atklāti, un uzdeva jautājumus tā, lai varu atbildēt ar jā vai nē.
Tobrīd likās, ka laiks velkas kā mūžība, bet realitātē tās bija kādas 20 minūtes.
Dispečere ar mani runāja līdz pat brīdim, kad ieradās ātrie. Viņi brauca ar divām mašīnām – ieradās gan parastā, gan reanimācijas brigāde. Tiklīdz ienākuši, momentā špricēja Kristīnei zāles, uzreiz pievienoja aparātus. Mediķi strādāja kā pulksteņa mehānisms, un arī pēc tā sapratu, ka lieta ir nopietna. Un situācija tiešām bija kritiska, nāves draudi bija nopietni. Kristīnei bija anafilaktiskais šoks – dzīvībai bīstama alerģiska reakcija.
Biju ļoti nobijusies, un kurš gan justos citādāk. Bet sapratu, ka baidīšanās jāatliek uz vēlāku brīdi – tagad ir jāpalīdz, nedrīkst krist histērijā. Dispečeres iedrošinājums arī palīdzēja savākties: «Jūs rīkojaties pareizi, neraizējieties!» Vienā brīdī prātā iezagās doma, ka gan jau mānās – ko tad citu teiks. (Smejas.)
Kamēr bija jārīkojas, turējos braši, bet pēc tam, kad Kristīni aizveda uz slimnīcu un beidzot apsēdos, bailes vēlās pār mani kā milzīgs vilnis. Tās bija drausmīgas, jo domas neatkāpās – raizējos, kā Kristīnei klājas ceļā, vai viņa vispār izdzīvos… Aizmigu tikai uz rīta pusi. Bet, ja būtu stāvējusi malā, miegs būtu vēl sliktāks, un mani mocītu sirdsapziņa, sevišķi, ja iznākums būtu dramatisks, letāls. Joprojām, dzirdot ātrās palīdzības sirēnas, apzinos, ka kāds atkal ir nāves briesmās, un atceros gadījumu ar Kristīni, it kā tas būtu noticis vakar,» stāsta Arita Dembovska, kurai ikdienā nav nekādas saistības ar medicīnu, pēc profesijas viņa ir friziere. Taču, pateicoties viņas drosmei un spējai neapjukt, bet rīkoties tika izglābtas divu cilvēku dzīvības, jo kaimiņiene, kurai bija iestājies anafilaktiskais šoks – dzīvībai bīstama alerģiska reakcija, bija bērniņa gaidībās. Pati Arita gan saka, ka neuzskata sevi par varoni, jo ikviens var būt kāda sargeņģelis un palīdzēt otram ir tikai normāli.
Visu aizkustinošo stāstu lasi Santa+ vai žurnālā Ievas Veselība, kas pieejams preses tirdzniecības vietās visā Latvijā.
