Svarīga prasme, ko nodot bērnam! Kā tikt galā ar konfliktiem?

Lai gan parasti mācām bērniem, ka labāk no strīdiem un konfliktsituācijām izvairīties, taču ne vienmēr tas ir iespējams. Konsultē Kristiāna Kalniņa, psiholoģe darbnīcā bērniem un vecākiem Skrūves un bantes un Vivendi.
Kā risināt strīdus
Kristiāna Kalniņa
30. jūnijs

Saglabāt

Foto: Ieva Andersone

Patiešām viena no stratēģijām, kā risināt strīdus, ir tajos neiesaistīties, un, iespējams, lielā daļā gadījumu tas arī var būt viens no veiksmīgākajiem veidiem, kā tikt galā ar konfliktsituāciju. Piemēram, ja kāds bērns atsakās spēlēties kopā vai arī kāds vēlas provocēt un kaitināt, bieži vien labākais variants ir pārtraukt situāciju pašam un iet prom, meklēt citu rotaļu biedru.

Bērnam mēs varam mācīt šādās situācijās izskaitīt līdz desmit, divdesmit vai pat simts, lai nomierinātos, dusmās neiesistu un nesakāpinātu nokaitēto situāciju vēl vairāk. Taču ne visās situācijās aiziešana no strīda būs labākais risinājums ilgam laikam – konflikts paliks neatrisināts un varbūt turpināsies no dienas uz dienu, līdz samilzīs pavisam liels.

Laba stratēģija, ko varam iemācīt bērnam, – saukt palīgā pieaugušo. Jā, tas ir svarīgi – iemācīt apzināties to brīdi, kad strīds nav atrisināms pašu spēkiem, un lūgt palīdzību.

Tikpat svarīgi ir pieaugušajam iejaukties tikai tik, cik vajadzīgs, lai strīds nepāraugtu savstarpējā aizskaršanā, nevis mesties pašam atrisināt bērnu konfliktu. Vērtīgāk būs, ja jau ap triju gadu vecumu mazajam sāksim mācīt soļus, kā no nepatīkamas un sarežģītas problēmas nonākt līdz visiem pieņemamam risinājumam. Ja mēs soli pa solim ļausim bērniem pārņemt konflikta risināšanu pašiem savās rokās, mēs dosim viņiem iespēju trenēt šo lielajai dzīvei tik svarīgo prasmi arvien vairāk un vairāk.

Kā risināt problēmu?

  • 1. solis – NOMIERINĀTIES. Palikt mierīgam pašam – tas jau ir liels solis ceļā uz risinājumu. Te vari piedāvāt mazajam atcerēties dažādus veidus, kā atpazīt pašreizējās emocijas, kā izmērīt, cik tās spēcīgas, kā arī atgādināt dažādus nomierināšanās veidus, piemēram, dziļo elpošanu, ko jau apguvām iepriekš Emociju skoliņā.
  • 2. solis – PASTĀSTĪT. Palūdz katru bērnu izstāstīt problēmu – kā radās strīds? Kas notika pirms tam? Svarīgi uzklausīt abus konfliktējošos bērnus un nenostāties neviena pusē, bet ļaut katram mierīgi izstāstīt savu situācijas redzējumu. Tikpat būtiski ir noskaidrot, kā kurš no bērniem šajā strīdā jutās.
  • 3. solis – ATVAINOTIES, ja tas vajadzīgs. Lūgt piedošanu – tas var būt labs veids, kā mazināt spriedzi starp abiem strīdniekiem. Tiesa, tai nevajadzētu kļūt par attaisnošanos un situācijas nopietnības mazināšanu (piemēram, sakot, ka tas jau nekas īpašs nebija), jo otram patiešām ir sāpējis un viņam tas ir nopietni.
  • 4. solis – RISINĀJUMU MEKLĒŠANA. Ierosiniet katram bērnam izteikt vairākus (divus vai trīs) situācijas risinājumus, un oPalīdzība tram bērnam tie jāuzklausa. Tad abi kopā var nolemt, kurš risinājums būs vispiemērotākais, lai abi būtu apmierināti.
  • 5. solis – TURPINĀT RISINĀT konfliktu, pat ja tas uzreiz neizdodas. Jā, var būt situācija, kurā kāds no bērniem apvainojas, jo iepriekš juties pārlieku aizvainots, un atsakās problēmu risināt. Taču arī ar to strīdos diemžēl jārēķinās. Tomēr pastāstiet bērnam, ka, iespējams, vēlāk emocijas būs noplakušas un konfliktu būs vieglāk atrisināt.

Cik liela ir problēma?

Pirms risināt problēmu, noskaidrojiet, cik tā liela. Vai to var atrisināt uzreiz vai vajadzīgs ilgāks laiks? Vai bērni tiks galā paši vai arī jāmeklē pieaugušo palīdzība? Mazu problēmu bērni var atrisināt paši saviem spēkiem, piemēram, saslaucīt, ja kaut kas ir izlijis, vienoties, kurš sakārtos rotaļlietas. Vidēji lielai problēmai vajadzīga neliela pieaugušo palīdzība, lai to atrisinātu, piemēram, kāds ir izsalcis, kāds ticis aizkaitināts vai nespēj pats aiztaisīt apavus. Savukārt liela problēma ir tad, kad bērni paši saviem spēkiem ar problēmu tikt galā nevar – kāds atņēmis rotaļlietu, uzbrūk, bērns nespēj pats nomierināties pēc stresa.

Atvainošanās soli pa solim

Lai mazinātu strīda karstumā uzvirmojušās emocijas, svarīgi vispirms atvainoties. Iemāci mazajam palūgt piedošanu – vislabāk viņš to atcerēsies, ja atvainošanos sadalīsi pa gabaliņiem. Vispirms pasaki draugam, ka tev ir žēl par notikušo, tad pasaki, ko esi izdarījis nepareizi, piemēram, es teicu sliktus vārdus, kas tevi aizvainoja. Tad paskaidro, ko esi gatavs darīt, lai situāciju labotu, piemēram, salabosi salauzto lietu u. tml. Apsoli, ka nākamreiz centīsies rīkoties labāk, un atvainojies. Lai izlīgtu, bērns var uzdāvināt draugam kādu dāvaniņu, kaut ko jauku uzzīmēt.

Strīda risināšanas plāns

Iemāci mazajam konfliktu atrisināt pēc noteikta plāna: vispirms apstāties un nomierināties, lietojot dažādas stratēģijas, kas jau apgūtas iepriekš Emociju skoliņā, – elpot dziļi, izskaitīt līdz desmit, atcerēties kaut ko jauku. Tad kopīgi meklēt pēc iespējas vairāk risinājumu – palūdz bērniem risinājumus uzzīmēt. Pēc tam draugi var izvēlēties vienu vislabāko risinājumu – to, kas abiem šķiet vispieņemamākais, – un rīkoties tā, kā nolemts. Strīds būs atrisināts tikai tad, kad abi būs apmierināti ar rezultātu.

Risinājums – spēlēties abiem kopā

Piemēram, ja abi mazie grib rotaļāties ar vienu lietu, patiesībā pastāv ļoti daudz veidu, kā šo problēmu atrisināt. Protams, abi var turpināt cīnīties, kurš būs stiprākais, taču ir daži labāki varianti – abi var dalīties ar rotaļlietu un spēlēties kopā vai arī abi izvēlēties nodarboties ar kaut ko citu, nekā sākumā iecerēts.

Rotaļājieties pārmaiņus!

Vēl viens strīda risinājums, ja grūti vienoties, – vispirms ar noskatīto lietu rotaļājas viens bērns, pēc tam – otrs un trešais. Atliek tikai vienoties, kurš būs pirmais.

Lūdz palīdzību!

Ja strīdu nepavisam nav iespējams atrisināt pašu spēkiem, māci bērniem lūgt palīgā pieaugušo, kurš iesaistīsies. Tomēr tad gan – ja mazie lūdz palīdzību atrisināt strīdu, pieaugušajam jābūt atsaucīgam un godīgam. Tā bērni mācīsies meklēt palīdzību, kad tas vajadzīgs.

Kā iesaistīties spēlē ar citiem?

Reizēm strīdi rodas, kad bērns pēkšņi metas iekšā rotaļā, taču citiem var šķist, ka spēle tādējādi tiek izjaukta. Tad var mazajam skaidrot, ka vispirms ir svarīgi lūgt citiem bērniem, vai drīkst iesaistīties, kā arī noskaidrot, ko īsti bērni spēlē un kādi ir spēles noteikumi.

Apbalvot par labu uzvedību

Noteikti pamani un dari bērnam zināmu, kad viņam izdevies atrisināt kādu strīdu mierīgi. Vari viņu uzslavēt, sakot, kas konkrēti izdevies labi, piemēram, vienoties ar draugu, palikt mierīgam, lūgt palīdzību. Turklāt, jo situācija bērnam grūtāka, jo svarīgāka ir uzslava. Lai bērns labāk pamanītu atzinību, tas var būt arī taustāms apbalvojums. Starp citu, pētījumi liecina, ka bērns vairāk atkārtos to uzvedību, kas tiek pamanīta un novērtēta.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs