Romas, Batāvijas, ozollapu, kraukšķīgie, cepamie – daudzveidīgie salāti!

Iesaka Mārīte Gailīte, agronome un dārzeņkopības eksperte.

MĪKSTIE GALVIŅSALĀTI

Ļoti sena šķirņu grupa, ko audzēja šumeri teju pirms 6000 gadiem, arī senie grieķi un romieši. Paši pirmie šķirņu tipi bija ‘Boston’ (ar lielākām un gaišākām galviņām, kuras pēc izskata līdzinās rozes ziedam) un ‘Bibb’ (ar mazākām, tumši zaļām galviņām, maigu garšu un patīkamu tekstūru). Selekcionāri speciāli veido mīksto galviņsalātu šķirnes, kas piemērotas audzēšanai atklātā laukā vasarā. Latvijā šīs salātu šķirnes izvēlas galvenokārt amatieri, jo tirgū tās mūsdienās ir maz pieprasītas.

• ‘May Konig’. Ļoti sena šķirne, agrāk bija pazīstama arī kā ‘Maija Karaliene’ jeb ‘Maikönigin’. Paredzēta audzēšanai pavasarī un vasarai neder, toties var sēt augustā un vākt ražu septembrī. Veido vidēji lielas, ieapaļas galviņas ar gaišām, spīdīgām, it kā ieeļļotām lapām.
• ‘White Boston’. Populāra mīksto galviņsalātu šķirne, veido samērā lielas, apaļas galviņas ar gaiši zaļām, ļoti maigām iekšējām lapām. Piemērota audzēšanai atklātā laukā no pavasara līdz rudenim, labi pacieš karstumu. Raža ir vācama vidēji 60 dienas pēc uzdīgšanas.
• ‘Lento’. Šī šķirne ir piemērota audzēšanai atklātā laukā visas sezonas garumā. Galviņas lielas, tumši zaļas, izlīdzinātas un noslēgtas. Tās ir ļoti veselīgas un izturīgas pret izziedēšanu, tādēļ iespējams ražu novākt pakāpeniski. Izaug 63–75 dienās pēc uzdīgšanas.
• ‘Nadine’. Veido vidēja izmēra, labi noslēgtas, smagas galvas. Šķirne ir izturīga pret izziedēšanu, iekšējo melnēšanu, kā arī neīsto miltrasu un salātu mozaīkas vīrusu.

LAPU SALĀTI

Šķirņu grupa, kas veido tikai lapu rozeti – lapas var būt gan gludas, gan krokotas, dažādās krāsās. Latvijā vienas no izplatītākajām šķirņu grupām ir Lollo rossa un Lollo bionda, kas radušās Itālijā un izceļas ar lielām lapām un krokotām malām. Pēc ārējā izskata šķirnes ir līdzīgas, atšķiras galvenokārt pēc agrīnuma, izturības pret slimībām un kaitēkļiem, potenciālas ražības un citām agrotehniskām īpatnībām. Krāsa variē no gaiši zaļas (bionda) līdz tumši sarkanai (rossa), šķirņu aprakstos tās intensitāti mēdz raksturot arī kā divreiz un trīsreiz sarkanu. Lollo rossa šķirnēm piemīt pikanta, viegli rūgtena garša.

Citi lasa

Marta Kalniņa

Veselība

Rīgā kosmetoloģe par 300 eiro sabojā jaunietei seju. Viņa gribēja ovālu kā Džolijai…

Gita Vīksne

Skandāls

«Attapos uz grīdas asins jūrā.» Horens atklāj jaunas detaļas par baiso uzbrukumu Dobelē

Marta Kalniņa

Slavenības

Kivičs atvainojas Saldus senioriem par bijušās sievas «cūcīgo gājienu». Kas noticis?

• ‘Australische Gele’. Lapu salāti audzēšanai pavasarī un vasarā, zied ļoti vēlu. Šo šķirni var sēt no marta līdz augustam un vākt ražu 50–60 dienas pēc uzdīgšanas. Var vākt gan visu lapu rozeti, gan šķīt atsevišķas lapas no rozetes pamatnes, tieši tik daudz, cik nepieciešams. Tāpat šo šķirni var izmantot salātlapiņu ieguvei, vairākkārt nogriežot lapas 4–5 cm augstumā virs zemes (tā, lai augšanas pumpurs paliek neskarts).

KRAUKŠĶĪGIE

Angliski kraukšķīgos salātus sauc Iceberg, tāpēc latviski dažkārt dēvē par ledus salātiem. Šāds nosaukums radies, jo 20. gadsimta sākumā ASV tos pārvadāja pa dzelzceļu lielā attālumā un, lai salāti saglabātos svaigi, pārkaisīja ar ledus gabaliņiem. Eiropā kraukšķīgos salātus iepazina tikai 20. gadsimta 70. gados, kad tos sāka importēt no ASV. Visizplatītākie ir kraukšķīgie galviņu salāti, bet šķirņu grupa Frillice izceļas ar kuplu, stingru, smalki krokotu un robotu lapu rozeti. Kraukšķīgie salāti ļoti labi pēc novākšanas saglabājas konstantā gaisa temperatūrā. Āzijas virtuvē šo salātu lapas izmanto tīteņu gatavošanai, ietinot tajās gaļu ar piedevām.

• ‘Great Lakes’. Agrīna, aukstumizturīga šķirne, veido lielas, blīvas, gaiši zaļas galviņas, kas nepāraug. Lapas ir kraukšķīgas un garšīgas.

BATĀVIJAS

Veido lielas, platas lapu rozetes ar nenoslēgtām vai ļoti mazām galviņām to vidū. Batāviju lapas garšo līdzīgi kraukšķīgajiem jeb Iceberg salātiem, taču garša ir izteiktāka. Latvijā lielveikalos šos salātus bieži redzam agri pavasarī, ievestus no Francijas, kur tie ir ļoti iecienīti. Pašlaik populārākais Batāviju šķirņu tips ir Grand Rapid.

• ‘Pearl Gem’. Grand Rapid tipa ar gaiši zaļām lapām. Var audzēt gan uz lauka, gan siltumnīcā, gan hidroponikā.
• ‘Caipira’ F1. Šī šķirne veido gaiši zaļu galviņu ar krokotām lapām. Izturīga pret neīsto  miltrasu, laputīm, salātu mozaīkas vīrusu. Piemērota audzēšanai gan laukā, gan siltumnīcās.
• ‘Myrtel’. Vidēji agrīna, ražīga šķirne audzēšanai visas sezonas garumā ar augstu izturību pret neīsto miltrasu, salātu mozaīkas vīrusu un citām kaitēm. Lapu rozete ar stāvām, zaļām, gludām lapām, tās vidējais svars ir 300–500 g, taču var sasniegt pat 1 kg. Šķirne ilgi neizzied.

ROMAS SALĀTI

Nosaukums radies 14. gadsimtā, kad pāvests pārcēlās uz Francijas pilsētu Aviņonu, kur parādījās arī neredzētie salāti ar stāvu, irdenu galviņu. Savukārt angliski šo šķirņu grupu sauc Cos par godu Grieķijas salai. Romas salātus no citiem atšķir ne tikai ārējais izskats, bet arī īpaša, salda garša, kraukšķīgums un laba saglabāšanās pēc novākšanas. Lapas tiem ir biezas, viegli krokotas. Romas salātus ar mazākām – līdz 10 cm augstām – galviņām sauc par Baby Cos vai Little Gem.

• ‘Blonde Lente a Monter’. Lapu rozetes, kas neveido galviņu; ar gaišām, gludām, pie pamatnes platām lapām. Piemēroti sabiezinātiem stādījumiem.
• ‘Thurinus’. Ar lapām tumši sarkanā krāsā un koši zaļām dzīslām. Šķirne piemērota audzēšanai visu sezonu.
• ‘Rosaine’. Little Gem tipa šķirne miniatūro galviņu novākšanai. Galviņas blīvas, izlīdzinātas, tumši sarkanā krāsā, ļoti garšīgas. Ilgi neizzied. Šķirne ir izturīga pret neīsto miltrasu, laputīm un sakņu laputīm.

OZOLLAPU

Šo salātu labākā īpašība ir kraukšķīgas lapas ar īpatnēju garšu – tā ir pikanta un atgādina riekstus. Šķirņu grupa, kuras lapu forma tik tiešām ir līdzīga ozola lapām, parādījusies tikai 20. gadsimta 80. gados. Īpaši populāra amatieru vidū. Ir šķirnes gan ar zaļām, gan sarkanām lapām, kā arī ar gaiši zaļām lapām un sarkanām lapu malām.

• ‘Red Salad Bowl’. Šķirne veido lielas, skaistas rozetes ar sarkanīgām lapām, kas atgādina ozollapas. Var plūkt atsevišķas lapiņas vai vākt visu rozeti. Salāti paredzēti audzēšanai laukā vai zem seguma no pavasara līdz rudenim.
• ‘Salad Bowl’. Ļoti līdzīga šķirnei ‘Red Salad Bowl’, atšķiras tikai ar zaļu lapu krāsu.

Knifi par salātu audzēšanu vasarā

• Aukstumizturīgi augi – optimālā temperatūra sēklu dīgšanai ir 14–17 grādu. Sasniedzot 21 grādu, dīgšana pasliktinās, bet 28–29 grādu temperatūrā sēklām iestājas miera periods, tādēļ karstā laikā vasaras vidū parasti slikti dīgst.
• Ja vasarā vēlies audzēt siltumnīcā, jācenšas nodrošināt 18–20 grādu gaisa temperatūru – jābalsina siltumnīcas jumts un dienvidu siena vai jālieto agrotīkls, lai mazinātu saules radiāciju.
• Lai panāktu sēklu dīgšanu, labāk novietot apsētas kastes vai kasetes kādā vēsā vietā – pagrabā, garāžā – vai vismaz apsegt ar necaurspīdīgu materiālu, līdz sēklas sadīgst.

Īpašas šķirnes siltajiem ēdieniem

Mēs Eiropā salātus galvenokārt lietojam svaigā veidā, savukārt Āzijas virtuvē lapu dārzeņus, tostarp salātus, izmanto siltajos ēdienos. Tam labi piemēroti Crunchy Lettuce. Tas ir firmas Rijk Zwaan jaunums – kraukšķīgo (Iceberg) un Romas salātu krustojums, kurā apvienotas abu vecāku labākās īpašības – kraukšķīgums, salda garša, viscaur intensīvi zaļa lapu krāsa un izcila saglabāšanās pēc novākšanas. Lapas paliek kraukšķīgas arī siltos ēdienos un saskarsmē ar etiķi.

Speciāli cepšanai ir izveidota arī jauna šķirne ‘Crystal’, kas atšķiras ne tikai ar savām kraukšķīgajām un saldajām lapām, bet arī ar to daudzumu un formu – lapas ir it kā uzpūstas, burbuļotas. Tā kā tās saglabā savu kraukšķīgumu siltajos ēdienos, piemērotas arī burgeriem. Bet – var ēst arī svaigus. Diemžēl sīkpakās sēklas pagaidām vēl netirgo.