• Priedīt, kas tev kaiš? 2.daļa – par kaitēkļiem

    Priede
    Indra Ozoliņa
    3. janvāris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: No Agņa Šmita personīgā arhīva
    IEVAS Dārza žurnālā jau stāstījām par bojājumiem, kādus priedēm nodara slimības. Bet tagad – par kaitēkļiem!

    Pieredze

    Kola nelīdzēs

    Pēteris Duļevskis, dekoratīvo stādu audzētavas Arumi saimnieks:

    – Mūsu audzētavā priedes visbiežāk ir apdraudējušas zāģlapsenes, par tām ir sūdzējušies arī stādu pircēji. Parasti ir cietušas kalnu priedes un parastās priedes, pārējās ne. Ja ir tikai dažas priedītes, ar kāpuriem var tikt galā nolasot, bet, ja to ir pavairāk, tad arī nelielu dārziņu īpašnieki meklē iespēju tikt pie profesionālajiem līdzekļiem, sazinoties ar stādaudzētājiem vai lauksaimniekiem, kam tie ir pieejami.

    Neticu, ka palīdzēs kola, ko reizēm tautā mēdz ieteikt.

    Šogad mums pa ilgiem laikiem zāģlapseņu nebija un priedes nevajadzēja miglot. Nedaudzās vienkārši nolasījām. Galvenais ir noķert kaitēkļu izplatības sākuma brīdi, citādi dažu dienu laikā no skujām nekas pāri nepaliks.

    Pieredze

    Profilaksei – skujkokus apgriez ziemā

    Dainis Ozoliņš, kokaudzētava Īve saimnieks:

    – Biežāk kaitēkļi metas meža priedēm, taču var ieviesties arī dārzā, īpaši, ja tas atrodas tuvu mežam. Ja apkārtnē ir kailcirtes ar lielu sveķu koncentrāciju, var savairoties smecernieki vai galotņu sešzobu mizgrauzis. Profilaksei skujkokus vajag apgriezt ziemā, nevis pavasarī, kad tek sveķi.

    Priedītes mēdz apskādēt arī zāģlapsenes kāpuri. Biežāk tie uzmetas nevis kādam atsevišķam kociņam, bet tiem, kas aug grupiņās.

    Ja ēdelīgos kāpurus, kad tie pavasarī barojas, nenolasa vai neiznīdē ar speciālo ķīmiju, tie var notiesāt priedi dažu dienu laikā.  

    Grūti ir cīnīties ar maijvaboļu kāpuriem. Ja neizdodas atbrīvoties no to perēkļa, gadās, ka kociņš sāk dzeltēt, un, kad to izvelk ārā, izrādās, ka sakņu vietā palicis tikai stumbenis. Tad, ja nav pieejamas speciālās indes, augsni iespējami dziļāk uzar vai uzrok un kāpurus mehāniski nospiež.

    Bojājumi, kādus priedēm nodara kaitēkļi

    Skaidro Agnis Šmits, bioloģijas doktors, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks, darbojas meža entomoloģijā.

    Ja dzīvo netālu no meža un stādi priedes, rēķinies, ka tām var uzmesties kaitēkļi. Gandrīz ik gadu Latvijas mežos var novērot kādas kaitēkļu sugas masveida savairošanos, un tie mēdz ieviesties arī piemājas dārziņos.

    Pēdējos gados priedēm visvairāk kaitē galotņu sešzobu mizgrauzis (Ips accuminatus). Vietumis jaunaudzēs un uz dekoratīvajām priedēm māju pagalmos var novērot priežu rūsganās zāģlapsenes (Neodiprion sertifer) kāpuru kolonijas. 

    Raksta turpinājumā lasiet par kaitēkļiem, kas apdraud priedes!

     

    Nākamā lapa

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.
    Nākamais: Lielais priežu smecernieks

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+