Rīga +15°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Šādās situācijās palīdzību sniedz konkrētā pašvaldība, kur cilvēks deklarējis dzīvesvietu. Lai saņemtu palīdzību, raksta iesniegumu, uz kā pamata pašvaldība lemj par atbalstu. Likums Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā nosaka, ka pašvaldībai jāsniedz triju veidu palīdzība.
Jānodrošina ar mitekli
Ja saimniecība vētrā tā cietusi, ka cilvēks palicis bez mājvietas, pašvaldība viņam, pirmkārt, ierāda dzīvojamo telpu, kur pārlaist kritisko laiku. Tas nozīmē pašvaldībai piederošās vai tās nomātās telpas izīrēšanu. Otrkārt, pašvaldība nodrošina ar pagaidu dzīvojamo telpu. Jāņem vērā, ka katrai pašvaldībai ir dažādas iespējas – ir pašvaldības, kurās brīvu dzīvokļu tikpat kā nav, un pašvaldības, kurām ir brīvs dzīvojamais fonds. Tāpēc katra pašvaldība skatās pēc savām reālajām iespējām, taču jebkurā gadījumā cilvēkus uz ielas neatstāj, bet ierāda pagaidu mītni, kaut vai kopmītnēs vai sociālajā mājā. Cik ilgi pagaidu dzīvojamajā telpā drīkst dzīvot, atkarīgs gan no mājas postījumu apmēra, gan konkrētās personas – ja tiek piešķirts dzīvoklis sociālajā mājā, uzturēšanās laiku var pārskatīt, jo sociālā māja paredzēta maznodrošinātām personām. Kamēr dzīvo pašvaldības ierādītā mājoklī, tāpat jāmaksā īre un jāsedz uzturēšanās izdevumi.
Jāatbalsta arī finansiāli
Treškārt, pašvaldība piešķir vienreizēju pabalstu dzīvojamās telpas remontam. Jau minētajā likumā par palīdzību teikts, ka situācijā, kad noticis nelaimes gadījums, pašvaldība var piešķirt personai vai ģimenei pabalstu krīzes situācijā, nevērtējot ienākumus. Jo, kad ir runa par sociālo palīdzību, tā vairumā gadījumu saistās ar cilvēka ienākumu izvērtēšanu, taču šajā likumā ir izņēmums, ka krīzes situācijā ienākumus nevērtē.
Pabalsta apmēru nosaka katra pašvaldība savos saistošajos noteikumos (tos var meklēt ikvienas pašvaldības mājaslapā vai daļai pašvaldību – arī likumi.lv). Tas ir atbalsts, palīdzība, lai cilvēks var atsperties, un tas nav jāatmaksā! Likumā nav arī tieši paredzēts, ka cilvēkam būtu jāatskaitās vai jāpierāda, cik lietderīgi līdzekļi ir iztērēti. Pirms tos izmaksā, pašvaldības pārstāvji dodas īpašumu apsekot un izvērtē, cik lieli ir postījumi un objektīvie zaudējumi. Likums arī neparedz mājas apsekošanu pēc tam, tāpēc katram pašam jābūt atbildīgam. Ja naudu izlieto nelietderīgi, jāņem vērā, ka vairāk atbalstu no pašvaldības nedabūs. Lai gan ne likums, ne pašvaldība nenosaka, ar ko sākt vētras postījumu novēršanu, skaidrs, ka visprātīgāk atjaunot jumtu un tad klāt grīdas segumu, ne otrādi, jo nokrišņi Latvijā vienmēr ir bijuši un būs. Ja vētra nav nopostījusi dzīvojamo ēku, bet cietusi pārējā saimniecība (kūtis, saimniecības palīgtelpas), pašvaldība var piešķirt vienreizēju pabalstu krīzes situācijā, neizvērtējot ienākumus.
Pusi no piešķirtā pabalsta pašvaldībai var kompensēt valsts, tādējādi sniedzot savu atbalstu dabas stihijā cietušajiem.
Atbildīga pieeja – apdrošināšana
Lai gan pašvaldības parasti ir pretimnākošas un kritiskās situācijās savus iedzīvotājus atbalsta, valsts un pašvaldība nav universāls apdrošinātājs, kas kompensēs visus nodarītos postījumus. Tāpēc katram saimniekam par savu īpašumu jārūpējas un tas jāuztur normālā kārtībā, izvērtējot arī iespējamos riskus un īpašumu apdrošinot.
Dabas stihiju risks, piemēram, zemestrīce, zibens, vētra, plūdi, lietusgāzes, krusa, stipra snigšana, ir viens no primārajiem riskiem, pret ko iespējams apdrošināt īpašumu visās deviņās Latvijā esošajās riska apdrošināšanas kompānijās. Tiesa, īpašuma apdrošināšanas noteikumi katrai kompānijai atšķiras, un katrs apdrošinātājs savos noteikumos definē, kuras dabas parādības tas uzņemas apdrošināt. Tāpat apdrošinātājs var būt paredzējis situācijas, kuru gadījumā atlīdzību neizmaksā. Tā var būt, piemēram, gruntsūdeņu līmeņa paaugstināšanās; nepareiza īpašuma lietošana vai uzturēšana; ilgstoši, dabiski procesi, piemēram, korozija, nodilums, nolietojums, pilēšana, sūkšanās, izžūšana, pelējums; neievērotas normatīvos aktos noteiktās prasības attiecībā uz ugunsdrošību, ekspluatācijas un būvniecības normām; apdrošinājuma ņēmēja, viņa ģimenes locekļu vai ciemiņu prettiesiska rīcība; ja nav ievērotas apdrošinātāja noteiktās drošības prasības, piemēram, nav aizvērti logi, aizslēgtas durvis vai citi līgumā noteiktie pienākumi.
Pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas noteikti jānoskaidro, kādus riskus apdrošina un ko uzskata par izņēmumu.
Apdrošināt arī siltumnīcu?
Apdrošinātāji apdrošina nekustamo īpašumu – ēku, atsevišķu istabu, būvi (garāžu, torni, angāru) ar tajā esošo santehniku, inženierkomunikācijām, elektroinstalāciju; gruntsgabala sastāvdaļas, teritorijas labiekārtojumu, arī mēbeles, sadzīves tehniku, saimniecības un lauksaimniecības inventāru, citus objektus saskaņā ar katra apdrošinātāja noteikumiem. Saistībā ar dabas stihiju risku cilvēki bieži interesējas arī par savā īpašumā ietilpstošu objektu – nožogojuma, dārza kamīna, siltumnīcas, augļu koku apdrošināšanu. Pārsvarā apdrošinātāju piedāvātā īpašuma apdrošināšana sedz nodarītos zaudējumus arī ēkas labiekārtojuma elementiem – sētai, vārtiem, apgaismes ierīcēm, nojumēm, palīgēkām, bērnu rotaļu konstrukcijām. Tomēr kopā ar pastāvīgi apdzīvotu ēku tās teritorijā ietilpstošo augu apdrošināšanu piedāvā tikai atsevišķi apdrošinātāji, kas apdrošina arī zālienu, dzīvžogus, dekoratīvos apstādījumus un augļu kokus, neieskaitot augsni un viengadīgos augus, kā arī siltumnīcas un augus tajās. Šos elementus apdrošina tikai pret dažiem riskiem – parasti ugunsgrēku, zādzību, ļaunprātīgu rīcību un/vai transportlīdzekļa triecienu.
Arī siltumnīcas kompānijas lielākoties neapdrošina, tikai pāris apdrošinātājiem siltumnīca ir iekļauta apdrošināmo objektu sarakstā, pārējiem siltumnīcas norādītas kā izņēmums no seguma.
Apdrošināšanas atlīdzība
Ja noticis nelaimes gadījums, vispirms nekavējoties jāzvana attiecīgajam glābšanas dienestam vai ēkas apsaimniekotājam. Iespēju robežās jāglābj īpašums, jānovērš tālāki bojājumi. Jāveic negadījuma vietas un radīto bojājumu fotografēšana. Tiklīdz iespējams, par negadījumu jāpaziņo apdrošinātāja pārstāvim, kurš pateiks, vai jāpilda arī rakstisks pieteikums, vai apdrošinātāja pārstāvis veiks notikuma vietas apskati. Bojātais objekts iespēju robežās jāatstāj neskarts, lai varētu precīzāk novērtēt zaudējumus.
Īpašuma apdrošināšanā atlīdzību izmaksā pēc kompensācijas principa – tas nozīmē, ka izmaksājamā apdrošināšanas atlīdzība nedrīkst pārsniegt radušos zaudējumus. Apdrošinātājs kompensēs izdevumus, lai atjaunotu vai uzceltu no jauna bojāto vai bojāgājušo īpašumu, veiktu remontu bojātajā īpašumā, bojāto mantu aizstātu ar analoģisku vai līdzvērtīgu.
