Pašaizsardzības sistēmas instruktors Ronalds Seleckis: Sitiens starp kājām ir Krav Maga vizītkarte

Pašaizsardzība
Ralfs Dravnieks
26. augusts
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Olafs Ošs
Ronalds Seleckis ir viens no trim instruktoriem Latvijā, kurš pasniedz Krav Maga pašaizsardzības sistēmu, kas tulkojumā no ivrita nozīme – tuvcīņa un radusies kā pretspars nacistu varmācībai ebreju geto rajonos.

Kāds ir pirmais Krav Maga likums?

Don`t get hurt jeb netikt savainotam. Ar tādu domu arī šī pašaizsardzības sistēma radās.

Un kāds ir pēdējais likums?

– Atnākt mājās dzīvam un veselam. Vēsturiski Krav Maga aizsākās kā ebreju civiliedzīvotāju pašaizsardzības kustība cīņā pret nacistiem. Šo sistēmu izstrādāja Imi Lihterfelds.

Vēl viens no likumiem, ja tā var teikt, ir maksimāli neiesaistīties konfliktā, pareizi?

– Ja mēs runājam par civilo pašaizsardzību, tad jā. Civilajā pašaizsardzībā jārīkojas tikai galējas nepieciešamības gadījumā, jo, tiklīdz iesaisties konfliktā, paveras iespēja dažādiem riskiem. Protams, ir arī situācijas, kad runāt par vēlu, ir jārīkojas.

Treniņos audzēkņi vairāk apgūst fizisku pašaizsardzību vai veidus, kā izvairīties no konfliktiem?

– Vairāk nodarbojamies ar problēmas risināšanu fiziski. Taču vienmēr visām tehnikām ir ievads – ko darīt pirms tam, kā runāt, kā sevi pozicionēt attiecībā pret potenciālo uzbrucēju.

Pirmais noteikums ir – nepielaist agresoru sev tuvumā, proti, turēties drošā attālumā.

Kurā brīdī būtu pareizi pagriezt muguru?

– Tad, kad grasies bēgt (iesmejas). Ja esi tuvu, muguru negriez. Šodien noskatījos video, ko fiksējušas Vecrīgas videokameras. Starp diviem džekiem izcēlās konflikts. Vienam malā stāvēja vēl trīs draugi – viņu kompānija bija agresors, taču pirmais sita tas, kurš bija viens. Viņš savam pretiniekam sadeva, bet tajā pašā mirklī no muguras pienāca viens no tiem trijiem un izslēdza viņu pašu. 

Pieminēji runāšanu un sevis pozicionēšanu. Vai balss pacelšana varētu sabiedēt potenciālo uzbrucēju?

– Pirms konflikta tas nav ieteicams, jo uzbrucēju var izprovocēt. Mēs tik smalki neiedziļināmies psiholoģiskajās niansēs vai intonācijas, bet, īsi atbildot, – pirms konflikta censties runāt nosvērti un pārliecināt, bet pēc konflikta atkarībā no situācijas var būt arī tā, ka jāmēģina piesaistīt apkārtējo uzmanība. Treniņos pildot tehnikas, cilvēki atrunā frāzes, kuras šādās situācijas var teikt, lai nav tā, ka, nonākot stresa situācijā, apmulsti un mēle mežģās.

Vēl viens svarīgs noteikums ir nenolaist rokas, bet gan turēt tās sev priekšā, tādā veidā neļaujot nākt tuvāk.

Un vēl būtiski ir vērtēt situāciju, proti, uz ko agresors ir spējīgs un ko viņš grib. Nevajadzētu būt tā, ka piedzērušos uzmācīgu kolēģi korporatīvajā ballītē tu apstrādā tā, ka viņš pēc tam pusgadu guļ mājās ar slimības lapu, bet konfliktā ar bīstamu uzbrucēju ceri uz to, ka viņš tevi pažēlos.

Sitiens starp kājām, šķiet, ir viens no efektīvākajiem Krav Maga paņēmieniem.

– Es pat teiktu, ka tā ir Krav Maga vizītkarte. Simpsonos ir sērija par to, kā Bārts aizbrauc uz Izraēlu un satiek izraēliešu meiteni, ar kuru viņš cīnās. Viņa iesita Bārtam pa kājstarpi un iesaucās – no groin, no Krav Maga*. Krav Maga tehnikās uzsvars ir uz ievainojamiem punktiem – acīm, kājstarpi, ausīm un pakausi.

Pats esi kārtīgi dabūjis starp kājām treniņos?

– Treniņos izmantojam cirkšņu aizsargus. Bet, ja kārtīgi uzsit, jūt tāpat. Treniņos vispirms iemācāmies sevi kontrolēt. Nedrīkst būt tā, ka tev aizveras širmis. Mēs trenējamies, lai kontrolētu agresiju. Situācijai beidzoties, tev jāspēj atgriezties normālā savaldības stāvoklī.

Kā vislabāk neitralizēt agresīvu sievieti?

– Ja uzbrūk sieviete ar nazi vai šaujamieroci un tas apdraud dzīvību, tad būtībā ar tādiem pašiem paņēmieniem kā vīrieti. Piemēram, Izraēlā gadījumi, kad teroristes ir sievietes, nav retums.

Kādu iemeslu dēļ cilvēki izvēlas mācīties pašaizsardzību?

– Iemesli ir visdažādākie. Atceros puisi, kuru smagi piekāva uz ielas. Viņš teica, ka pašam nebija ne jausmas, ko konfliktsituācijās darīt, tāpēc izvēlējās apgūt Krav Maga.

– ­Ja es tagad izlemtu pievienoties treniņiem, cik ātri apgūtu pašaizsardzības pamatus?

– Viss atkarīgs no tavas iepriekšējās sagatavotības. Manuprāt, Krav Maga ir vienkāršākā no tuvcīņām, kuras zinu. Šī sistēma balstīta uz cilvēka dabiskajiem refleksiem. Tas nozīmē, ka tava pirmā reakcija nav jātrenē. Arī principi ir ļoti vienkārši, piemēram, taisno sitienu, dažus uzbrukumus ar nazi, draudus ar pistoli un garstrobru vari risināt, izmantojot vienu un to pašu kustību jeb principu.

Kādam no audzēkņiem savas iemaņas ir nācies likt lietā?

– Pirms kāda laika klients stāstīja, ka sēdējis bārā, kur viņam kāds agresīvs apmeklētājs pienācis klāt un aplicis roku ap kaklu. Viņš šo situāciju atrisinājis neagresīvā manierē – ar saudzīgo tehniku. Audzēknis uzlika plaukstu uz viņa acīm, atlieca galvu, pats piecēlās un atbrīvojās no uzbrucēja.

Agresors uzreiz saprata, ka audzēknis kaut ko prot, un vairs nelīda klāt.

Kādu laiku pie manis uz privātajiem treniņiem nāca viens sešgadīgs puika. Viņš trenējas džudo, kur viens no puikām viņu regulāri aiztika. Viņam bija psiholoģiski grūti aizstāvēt sevi, jo baidījās, ka tas var radīt lielāku konfliktu. Treniņos mēs runājām, strādājām, un pēc kāda laika agresors viņam vairs nepiesējās, jo mans audzēknis viņam pamanījās uzšaut. Kopš tā mirkļa konflikti ir beigušies.

Tev pašam ir bijušas reālas situācijas?

– Ir, ir. Tiesa, vairāk nekā 90% gadījumu var atrisināt, neaizejot līdz fiziskam konfliktam. Esmu gan aizturējis agresīvu cilvēku, gan iesaistījies situācijā, kad agresīva grupiņa demolē mašīnas manas mājas pagalmā. Es dzīvoju Sarkandaugavā, tas joprojām ir diezgan trauksmains rajons.

Bieži vien situācijas rodas bāros, kur kāds ne tā paskatās uz tevi vai tavu draudzeni. Parasti tas beidzas ar kautiņu, stomatoloģisko institūtu, slimības lapu un mīnusiem kontā. Labāk šo situāciju atrisināt, uzsaucot šotiņu. Man pašam līdzīgi ir gadījusies, kad noriju savu ego, uzsaucu šotu un saku – nebojāsim vakaru, re, tev dzēriens, priekā!

Vai jaunie audzēkņi tiek uzņemti selektīvi?

– Es skatos, kāds cilvēks atnācis. Nepieciešamības gadījumā varu arī paprasīt izziņu no policijas. Taču, ja redzu, ka kāds ar savu rīcību vēlas citus traumēt, varu palūgt viņu nenākt. Vai arī likt lietā citus paņēmienus, lai cilvēks saprastu.

Tu pats Krav Maga redzi kādu būtisku trūkumu?

– Ideālas sistēmas nav. Sliktā ziņa ir tā, ka bīstamu situāciju ir bezgala daudz, līdz ar to ir arī daudz jātrenējas, lai spētu bīstamas un dinamiskas situācijas atrisināt.

­– Ja cilvēks, kurš prot pašaizsardzības sistēmu, nokļūst konfliktā ar bokseri, vai viņam maz ir reālas izredzes aizstāvēties?

– Viss atkarīgs no situācijas un tā, kāds cīkstonis tev stāv pretī un kurš ir vairāk trenēts. Ja nonāk līdz kautiņam, tad – jo pretinieks trenētāks, jo saprotams, ka problēma būs lielāka. Taču es laikam priekšroku dotu konfliktsituācijai ar vidējas pakāpes bokseri, nevis pilnīgam idiotam iesācējam ar ieroci.

Es tevi pazīstu kā mūziķi. Kurā dzīves pagriezienā tu pievērsies cīņām?

– Bērnībā septiņu astoņu gadu vecumā Rojā sāku trenēties karatē. Par trenēšanos un karatē to var nosaukt ļoti nosacīti. Mūs, bariņu ar sīkajiem, aizveda uz pludmali, uzzīmēja smiltīs kvadrātu un teica apmēram tā – cīnieties. Tā nu mēs tur, nesaprotot, ko darām, rokām un kājām bliezāmies.

Deviņdesmitajos gados sāku mācīties Rīgā, Pļavniekos. Katru dienu nākot no skolas, bija lielākas vai mazākas problēmas, kāds mēģināja atņemt naudu vai piekaut. Tad, lai sevi aizstāvētu, sāku trenēties tekvondo. Tā bija pirmā reize, kad cīņa mani pa īstam aizķēra.

Joprojām atceries arī tekvondo?

– Protams, tā nosacīti ir mana bāze. Pēc tam bija nopietna ceļgala trauma, kuras dēļ kādu pusgadu nevarēju nopietni pasportot. Sēžot mājās, manās rokās nonāca ģitāra. Par ģitāristu kļuvu traumas dēļ. Līdz tam man bija tikai viena doma un mērķis – sports.

Divdesmit gadu vecumā atkal pievērsos tuvcīņām. Sāku trenēties aikido. Bet tad aptuveni astoņus gadus trenējos hapkido, līdz uzzināju par Krav Maga. Tolaik es vēl paralēli trenējos un strādāju birojā, līdz izšķīros par labu dzīvei treniņu zālē.

Savā izvēlē neesi vīlies?

– Absolūti ne. Tas ir mans labākais dzīves lēmums. Pirms diviem gadiem arī uzsāku studijas sporta jomā Rīgas Stradiņa universitātē.

Ja vajadzētu, būtu gatavs vēlreiz atgriezties birojā?

– Es par to esmu domājis – kā atkal būtu sēdēt birojā, kad kāds no malas man saka, kas jādara. Es tā negribētu. Tagad jau trešo gadu vadu savu klubu Krav Maga Riga, man tas patīk, un es izbaudu katru treniņu minūti.

No biroja darba aizgāju, jo jutu, ka nerealizēju sevi.

Ar to sadzīvot bija visgrūtāk – tu jūti, ka tevī ir potenciāls, bet tajā pašā laikā sēdi birojā, dari lietas, kurām neredzi atgriezenisko saiti.

Es izšķērdēju enerģiju, izniekoju savu dzīvi lietās, par kuru lietderību vai vērtību man nebija īstas pārliecības. Bet kāds no tā, ko darīju, pelnīja. Un viss. Man svarīgāk ir realizēt savas zināšanas un iemaņas. 

 

* Nav cirkšņa, nav Krav Maga (angļu val.).

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs