Rīga +18°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Pēc diviem pandēmijā pavadītajiem gadiem Līgo laikā atkal kāpšu uz skatuves ar izrādi «Skroderdienas Silmačos», kur piedalīsies arī daudzi citi aktieri seniori. Tā mēs parādām godu šim notikumam, jo šī izrāde ir tradīcija, kuru nedrīkst lauzt,» atzīst 75 gadus vecā aktrise Līga Liepiņa, kura svētku laika atmosfēru uzburs kopā ar Intu Tiroli, Lolitu Cauku, Uldu Dumpi, Rasmu Garni un citiem skatītājiem tik mīļiem teātra senioriem.
«Vasarā galvenokārt esmu laukos, uz Rīgu atbraucu tikai dienās, kad jābūt uz kādu izrādi. Esmu jau aizgājusi no teātra, spēlēju tikai vecās izrādes,» atklāj Liepiņa.
«Mana ikdiena aizrit diezgan vientulīgi, bet vismaz pagaidām man ar sevi vēl nav garlaicīgi,» atklāj aktrise.
Viņa saka – beidzot ir gana daudz laika, ko veltīt lasīšanai. Aktīvajā teātra dzīvē tam nekad nebija vaļas. Jāapdara arī ikdienas darbiņi. Liepiņa rosās Piebalgas lauku īpašumā. «Reinkaļvi» ir Līgas un viņas dzīvesbiedra, mūžībā aizgājušā publicista Paula Putniņa dzimtas mājas, kurās darāmā netrūkst. Tagad aktrise daudz darbojas dārzā, un, kad līņā un ir vēss, mājoklī tiek ieviesta kārtība. «Skatos un brīnos, cik daudz šo gadu laikā ir sakrāts. Kādas tik liecības nav saglabātas! Daudzas lietas gan ir metamas laukā,» atzīst viņa.
Šodien Līga svin vārdadienu. «Kādreiz Piebalgā mums bija grandiozas svinības. Jaunībā Līgo svētkus svinējām, staigājot no mājas uz māju un dziedot. Interesanti, ka tagad jaunā paaudze saulgriežus aizvien vairāk svin tieši 21. jūnijā – latviskā garā, ar ceremoniju, precīzi ievērojot un izspēlējot senās tradīcijas. Man arī patīk skatīties, kā jaunie skaisti izspēlē Jāņu skaistos rituālus,» stāsta Liepiņa.
«Tagad, kad kovids pierimis, varu vismaz aiziet uz kādu koncertu, uz teātri. Šādu pasākumu apmeklēšana man ļoti palīdz uz brīdi izrauties no tā smaguma, kas pašlaik valda. Nevienu mirkli nav tā, ka es nedomātu par notiekošo Ukrainā. Kad sākās briesmīgais karš, nemaz neticēju, ka var notikt tik baisas lietas. Tas pierāda tikai to, ka Krievijā nekas nav mainījies. Smagi mūsu valsts kontekstā ir tas, ka jauni krievvalodīgie cilvēki, kuriem ir pieejama visa informācija, attaisno Krievijas uzsākto karadarbību,» pārdomās dalās aktrise.
Viņa saka – klausoties un skatoties jaunākās ziņas par karadarbību Ukrainā, izjūtas esot ļoti nepatīkamas. Arī viņa nespēj palikt malā. Karā cietušos aktrise atbalsta, ziedojot naudu. «Jāatzīst, ka neesmu īpaši ticīga, bet es tiešām aizlūdzu par Ukrainu. Mēs ar režisoru Rolandu Kalniņu mēdzām sazvanīties. Arī viņš, lai gan bija jau 100 gadu vecs, līdz pēdējam aktīvi sekoja līdzi kara notikumiem. Šis laiks mums visiem ir smags visādā ziņā,» saka Liepiņa.
