Lipīgā vasaras gripa jeb vēdera vīruss

Vasarā aktivizējas tā dēvētie vēdervīrusi. Cilvēkiem, kuri nomocījušies ar sliktu dūšu un vēdersāpēm vai caureju, vienīgais jautājums ir – dakter, palīdziet, ko darīt?! Uz šo jautājumu atbildēs ģimenes ārsts Ventspilī Dr. Pauls Princis.
Vēdervīruss
Ginta Auzniece
10. jūnijs

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Ja tev šķiet, ka esi saķērusi vēdervīrusu, sākumā labāk piezvani ģimenes ārstam. Uzklausi viņa padomus pa telefonu, nevis steidzies pie daktera uz prakses vietu un tur aplipini vēl citus. Ja pāris dienu laikā nekļūst ievērojami labāk, bet tieši sliktāk, tad gan vajadzētu parādīties dakterim, jo varbūt vainīgais ir kas cits, nevis vēdervīruss.

Vēdervīruss – riktīgs blēdis

Šī brīža vēdervīrusu infekcijām raksturīgi tas, ka līdzās sliktai dūšai, diskomfortam vēderā, galvassāpēm, varbūt caurejai un pat temperatūrai mēdz būt arī sāpes, kņudināšana kaklā. Tas uzreiz liek domāt, ka vainīgais varētu būt kāds no enterovīrusiem – visbiežāk ECHO vīruss vai Koksaki vīruss. Vasarā vemšana var būt arī ērču encefalīta pazīme.

Pozitīvā ziņa: pārsvarā visas šo vīrusu izraisītās infekcijas ātri sākas un ātri beidzas. Ar dažiem izņēmumiem, bet – šoreiz ne par tiem.

Turklāt katram vēl ir ļoti daudz apakštipu. Tie visi mēdz izraisīt tā saucamo vasaras gripu, jo ar šiem vīrusiem pamatā slimo siltā laikā – atšķirībā no slavenā rotavīrusa, kurš vairāk iecienījis vēsu laiku, rudeni un – bērnus.

Kur es dabūju vēdervīrusu?!

Pirmais, ko parasti pēc nakts, kas pavadīta, cīnoties ar sliktu dūšu vai caureju, gribas vainot, ir slikta pārtika, saindēšanās. Bet tas gluži nav īstais iemesls. Jā, enterovīrusus var apēst. Taču ne jau tāpēc, ka tie paši savairojušies pastāvējušā, ne visai svaigā ēdienā. Nē, visdrīzāk kāds šī vīrusa nēsātājs ar nemazgātām rokām to tur ir apsēdinājis.

Šo infekciju vēl sauc arī par netīro roku slimību.

Enterovīrusi ir ļoti izturīgi. Piemēram, ledusskapī tikuši uz siera gabaliņa, tie var ļoti ilgi dzīvot (pat 30 dienas!) un gaidīt, kad tiks pie jaunām mājām kāda zarniņās. Šo infekciju vēl sauc arī par netīro roku slimību, ko itin bieži var dabūt, apēdot nemazgātus augļus no lielveikala. Enterovīrusi izplatās arī gaisa pilienu ceļā – elpojot, klepojot, šķaudot.

Vēdera vīruss ir ļoti lipīgs

Enterovīrusu inkubācijas periods jeb laiks no infekcijas iegūšanas līdz brīdim, kad parādās simptomi, ir diezgan īss, aptuveni 3–4 dienas, savukārt, līdzko tu vīrusu esi noķērusi un vēl par to neko nezini (tas vēl nekādi neizpaužas), tu jau esi lipīga un dāsni dāļā vīrusu tālāk. Ar elpu, šķaudīšanu, rokām… Un šo procesu tu nekādi nevari ietekmēt, jo jūties labi un nemaz nezini, ka esi inficējusies. Bet – nav arī teikts, ka tu pati vai kāds, kuram būsi vīrusu uzdāvinājusi, saslims. Var arī nesaslimt – viss atkarīgs no organisma tā brīža aizsargspējām.

Taču, kad jau droši jūti – ahā, laikam esmu slima! –, tad gan prātīgāk uz nedēļu paņemt slimības lapu vai vismaz strādāt no mājām, ja jūties puslīdz pieņemami. Jo tieši noslēgtā vidē, kur koncentrējas daudz cilvēku, vīruss labprāt uzdzīvo, un to dabūt savā īpašumā riskē teju viss birojs. Vēl jo bīstamāk doties uz darbu, ja strādā, piemēram, kafejnīcā, skolā, bērnudārzā. Tā tiešām nedari, jo lipīgums šim vīrusam ir ļoti raksturīgs vēl vismaz nedēļu no pirmo slimības pazīmju parādīšanās dienas.

Kā atšķirt enterovīrusu no citiem vīrusiem?

  • Slikta dūša ar vemšanu vai bez.
  • Caureja.
  • Spazmveidīgas sāpes vēderā, elpojot sāpes pie ribu loka.
  • Stipras galvassāpes.
  • Drudzis, temperatūra – līdz pat 39 grādiem.
  • Var būt arī netipiski zema temperatūra, piemēram, 35 grādi, jo dažas vīrusa formas var nomākt termoregulācijas centru.
  • Var būt sāpes, laušanas sajūta mugurā.
  • Kad jau šķiet, ka citi simptomi pārgājuši, vēl var būt pastiprināts nogurums, nespēks rokās.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs