Televīzijā sāki strādāt nākamajā dienā pēc Latvijas simtgades svinībām. Vai tā bija apzināta izvēle – sākt darbu dienā, kad apkārt nekas nenotiek un liela daļa iedzīvotāju cīnās ar paģirām?
Tas bija mans simtgades lēmums! Atceros – ierados darbā, bet tur valdīja neliels sajukums ar dežūrām – nebija neviena pieredzējuša žurnālista. Par laimi, tieši tajā dienā no komandējuma atgriezās Anete Bērtule, kura bija sajaukusi – 19. novembris ir brīvdiena vai nav. Pirmajā dienā kļuvu par Anetes ēnu. Kopā veidojām sižetu par Staro Rīga.
Kā pareizi jāpiesprauž sarkanbaltsarkano lentīti pie apģērba?
Uzskata, ka V burts simbolizē uzvaru, un tieši tāpēc tā ir priecīga diena.
Ja tev parādes laikā ļautu izmēģināt kādu no Nacionālo bruņoto spēku transportlīdzekļiem, kuru izvēlētos?
Gribētu izmēģināt Latvijā ražoto militāro apvidus transportlīdzekli VR-1 FOX. Pēdējos gados parādēs to vairs nedemonstrē, bet ceru, ka man kādreiz izdosies ar to izbraukt.
Ja būtu Sprīdītis, kuru no ieročiem izvēlētos – sprungulīti, stabulīti vai gredzentiņu?
Noteikti stabulīti! Patīk, ka visi danco pēc manas stabules. Un kuram gan nepatīk?!
Kura ir lielākā Latvijas Televīzijas zvaigzne?
Andrejs Volmārs. Kolēģi saka, ka man labi padodas tā dēvētie stand-up – kad žurnālists redzams kadrā. Taču patiesībā es tos ienīstu. Pirmajos televīzijas darba gados tie bija lielākais murgs. Likās stulbi stāvēt pie valdības ēkas un paziņot: «Šobrīd valdība lemj par to un to.» Kad trūka ideju, domāju, ko šādā situācijā darītu Volmārs.
Bērnībā kopā ar brāļiem un vecākiem cītīgi skatījāmies Panorāmu,
turklāt vienmēr līdz pašām beigām, jo tad bija Volmāra sižets par kultūru. Noslēgumā allaž bija kāds joks – Volmārs bija vai nu parūkā, vai izlikās, ka spēlē mūzikas instrumentu. Tas vienmēr bija ļoti smieklīgi.
Kurā stāvā atrodas tavs kabinets?
Tagad otrajā, nav augstu jākāpj. Pandēmijas laikā bijām sadalīti pa vairākiem stāviem, tad mitinājos 18. stāvā, kur atrodas valde. Reiz pat nofilmēju, kā pa kāpnēm gandrīz bez apstāšanās uzskrienu līdz augšai. Otrajā stāvā arī nav ne vainas, bet skats no augšas, protams, ir labāks.
Esi jelgavnieks. Vai taisnība, ka jelgavniekiem ir vispareizākā latviešu valodas izruna?
Jā, un mēs ar to lepojamies. Tiesa, esmu audzis un mācījies Jelgavā, bet piedzimis esmu iekš to Ventspil.
Varu parunāt arī ventiņu izloksnē. Tur mani, starp citu, sauc par Džirtu, nevis Ģirtu.
Tas ir tāmnieku dialekts.
Esi vadījis raidījumus, kurus ikdienā veido kolēģi. Vai esi tāds kā Latvijas Televīzijas universālais aizvietotājs?
Var teikt, ka esmu kā korķis visām pudelēm. Ja pēkšņi kāds raidījuma vadītājs izkrīt no ierindas, man iedod uzvalku un saka: «Ej studijā!» Rīta Panorāmas kolēģi joko, ka esmu Svētais Ģirts. Iespējams, ka viņu telefonos esmu pat tā ierakstīts.
Vai ir raidījums, kura vadītāja lomā tu nekādi nevarētu ielēkt?
Man šķiet, ka varētu novadīt jebko – gan sporta, gan ceļojumu pārraides, pat Tutas lietas. Varētu, protams, vadīt arī Jāņa Dombura Kas notiek Latvijā?, bet tad tāds Temu Domburs vien sanāktu. Man jāpaaugas līdz viņa līmenim.
Cikos parasti celies, kad jāaizvieto kāds kolēģis Rīta Panorāmā?
Dzīvoju netālu no televīzijas, turklāt man nav jāgrimējas tik ilgi kā meitenēm. Ceļos pulksten 4.15, ieeju dušā un pamazām veļos uz darbu.
Runā, ka rīta šovu vadītāji lieto amfetamīnu, lai būtu tik mundri un atraktīvi.
Ja viņi to dara, tad ar mani nedalās.
Kura ir tava kaitinošākā rakstura īpašība, kuru pats labi apzinies?
Lai cik dīvaini tas skanētu, ņemot vērā, ka strādāju televīzijā, esmu introverts un reizēm pat antisociāls. Taču cilvēki bieži vien izvēlas profesijas, kurām pēc sava rakstura ir pilnīgi nepiemēroti.
Cik gadu vecumā pamanīji pirmo sirmo matu?
Vairāk uzmanības savam izskatam sāku pievērst, kad atnācu strādāt uz televīziju. Ap to laiku arī pamanīju, ka sāku sirmot. Turklāt pamanīju nevis matos, bet bārdas rugājos. Briesmīgi satraucos un prasīju grimētājām, vai kaut ko varu lietas labā darīt – krāsot, tonēt… Viņas mani nosauca par muļķi.
Sirmums bārdā vīriešiem izskatoties seksīgi.
Kad pēdējo reizi biji bez bārdas un ūsām?
Šķiet, studiju gados. Pirms kādiem 25 gadiem. Kad nācu strādāt uz televīziju, vienā no sarunām ar komisiju, kas mani vērtēja, pajautāju, vai būs jāšķiras no bārdas. Mani neinteresēja ne algas apmērs, ne darba laiks, ne sociālās garantijas – uztrauca tikai bārda. Ziņu dienesta vadībai pret to nebija iebildumu. Galvenais noteikums – lai tā būtu kopta.
Vai grimētavā ir atsevišķs plaukts ar produktiem, kas paredzēti tikai Ģirta Zvirbuļa bārdas spožumam?
Nē, tik ļoti uzcītīgs bārdas kopšanā neesmu.
Sociālo tīklu profila bildē esi ar grebeni.
Jā, tas esmu es! Savulaik biju riktīgs panks un ļoti dziļi iekšā alternatīvajā kultūrā.
Kādi tev garākie mati jebkad bijuši?
Kādreiz nēsāju zirgasti. Nogriezu, kad iepazinos ar sievu Lauru. Apnika – pārāk liela ņemšanās. Nodzinu ar mašīnīti uz nullīti un līdz pat darba sākšanai televīzijā galvu visu laiku skuvu. Ļoti praktiski!
Kāds ir bijis netradicionālākais veids, kā esi ieguvis informāciju?
Par šo gadījumu Ivo Leitāns pat uztaisīja sižetu raidījumā De facto. Kāds melnā PR meistars mani sajauca ar citu Ģirtu Zvirbuli – uzņēmēju no Liepājas. Viņš sāka sūtīt ziņas, piedāvājot sagatavot melno PR par konkurentiem. Man pat nebija īpaši jāpiepūlas – tikai jāspēlē līdzi un jāvaicā, cik tas maksās un tamlīdzīgi. Varbūt tas nebija pats nozīmīgākais sižets, bet gadījums bija kolorīts. Mani sajauca ar citu cilvēku un izstāstīja lietas, kuras nevajadzēja stāstīt.
Pirms pāris gadiem sabiedrību pāršalca ziņa par dzērājšoferi Ģirtu Zvirbuli, kas pie stūres bija sēdies vairāk nekā triju promiļu reibumā. Turklāt tā bija jau piektā reize, kad viņš brauca dzērumā. Tas biji tu?
Nē, protams! Artis Drēziņš no Latvijas Avīzes, būdams mans bijušais kolēģis, arī toreiz man zvanīja un apjautājās, vai aizturētais gadījumā neesmu es. Pēc tam savā rakstā pat īpaši norādīja, lai mani nejauc ar šo cilvēku. Ļoti labi, ka viņš tā izdarīja, jo negribētu, lai kāds mani uzskata par dzērājšoferi.
Tu esi piedalījies airēšanas sacensībās. Vai politiķu mēģinājumi ēterā aizairēt no tiešas atbildes tevi profesionāli kaitina?
Pat ļoti! Tas ir briesmīgi. Tāpēc apbrīnoju Aneti, kura spēj viņus noturēt un atgriezt pie jautājuma. Tas man pagaidām tik labi nesanāk.
Cik ilgi vari izturēt klusumu pēc tam, kad politiķim esi uzdevis neērtu jautājumu, bet viņš neatbild?
Ilgi. Ēterā tas izskatās ļoti labi. Spēju izturēt pauzi.
Reizēm režisors austiņā pat mudina: «Pagaidi, nejaucies, ļauj viņam padomāt!»
Pauze nereti pasaka vairāk nekā vārdi.
Kurā situācijā tev vajadzīgas lielākas plaušas – skrienot maratonu vai mēģinot pārtraukt deputāta monologu par to, ko nemaz neesi jautājis?
Noteikti otrajā variantā! Ir tādi, kurus pārtraukt ir ļoti grūti. Tur vajadzīgas ne tikai pamatīgas plaušas, bet arī nekaunība. Man reizēm aizrāda, ka esmu pārāk pieklājīgs un labi audzināts. Taču cenšos. Sarežģīts sarunu biedrs ir Tavars, arī Valainis.
Kāpēc Saeimas nama nišā iebūvēta Lāčplēša skulptūra?
Sākotnēji tās tur nebija. Kaut kad par to lasīju un, šķiet, arī rakstīju, bet tagad uz sitiena neatceros, kāpēc tā tur tika ievietota.
Ar ko atšķiras diktors no moderatora?
Tas ir tieši tas pats, ja tu jautātu, ar ko atšķiras velosipēds no divriteņa vai astronauts no kosmonauta.
Vai kāds tevi ir mēģinājis pārvilināt uz citu televīziju?
Ir gan. Vēl pirms pāris nedēļām zvanīja. Pagaidām atsakos. Pirmkārt, esmu Latvijas Televīzijas patriots, otrkārt, man nepatīk pārmaiņas. Šeit man ir gana interesanti. Latvijas Avīzē nostrādāju 12 gadus – mūsdienās tas ir mežonīgi ilgs laiks. Tikai pēc tam sadūšojos kaut ko mainīt. Televīzijā esmu vien astoņus gadus un joprojām Ziņu dienestā esmu viens no jaunākajiem. Taču nesaku, ka televīzijai esmu pielaulāts.
Ko garlaicīgāk intervēt – politiķi pirms vēlēšanām vai mācītāju pirms Ziemassvētkiem?
Mācītājus neesmu intervējis īpaši daudz, bet, cik man ar viņiem bijusi darīšana, viņi ir pārsteidzoši dzīvi cilvēki un nemaz nemoralizē.
Turklāt kā jau Dieva kalpi nekad nemelo!
Visi melo.
Tev kādreiz ir bijis dienesta romāns?
Televīzija, protams, ir pilna ar burvīgām dāmām, bet man mājās ir vēl burvīgāka.
Kāpēc strazdi lido uz siltajām zemēm, bet zvirbuļi – ne?
Zvirbuļi ir izturīgāki, labāk panes aukstumu un informē citus par to, kad kļūs siltāks. Vismaz tā Sarežģītajā zvirbulēnā Zaļā vārna stāstīja – zvirbuļiem jāčivina, lai cilvēki zinātu, kad mainās laiks.
Latvijā vairāk ir baložu vai zvirbuļu?
Vismaz Panorāmā esam līdzsvarā – mums ir Zanda Ozola-Balode.
Gandrīz katram Latvijas politiķim mājās ir kaķis. Vai, ejot uz intervijām Saeimā, tev ar šādu uzvārdu nav mazliet nedroši?
(Smejas.) Šis zvirbulis ir ēdis daudz vitamīnu – nebaidās ne no politiķiem, ne viņu kaķiem!
Ko tu izlasīsi drīzāk – recepšu grāmatu vai diētu rokasgrāmatu?
Droši vien rokasgrāmatu, jo šai tēmai esmu tuvāk. Tiesa, nevienu šādu grāmatu neesmu izlasījis, toties esmu noskatījies daudzus video par tievēšanu.
Tu tiešām esi kārtīgi izkrities!
Nepilna gada laikā esmu nometis 25 kilogramus. Man ir sakārtojies darba grafiks. Strādājot ziņās, nekad nezini, kur dienas laikā nokļūsi, cik ilgi ievilksies darba diena. Bieži vien tas nozīmē, ka nav laika paēst vai vakarā, pārbraucot mājās, kārtīgi pieēdies. Turklāt visu dienu esi stresā un, lai to mazliet mazinātu, vakarā iedzer vēl kādu konīti.
Rezultātā kilogrami sakrājas ātri.
Kopš sāku aizvietot Aneti raidījumā Šodienas jautājums, zinu, cikos raidījums sākas un beidzas, varu plānot ēdienreizes. Ievēroju stingru režīmu. Protams, vispirms bija jāatsakās no miltu izstrādājumiem, cukura, arī alkohola. Es varētu pat diētu rokasgrāmatu sarakstīt. Tām ir visādi seksīgi nosaukumi – Vidusjūras diēta, plēsēju diēta, kurā ēd tikai gaļu. Taču tievēšanā nekā skaista nav. Pareiza ēšana ir reāli garlaicīga un neseksīga padarīšana. Tā ir tikai un vienīgi disciplīna. Sporta zālē divu triju mēnešu laikā esmu bijis tikai vienu reizi, lai gan abonementu cītīgi samaksāju. Ja vēlies atbrīvoties no liekā svara, galvenais tomēr ir ēšana.
Kāpēc ir sabiedrības krējums, nevis majonēze?
Tāpēc, ka krējums ir daudz veselīgāks. Es gan nelietoju ne vienu, ne otru.
Ko tu darītu, ja pēc pasaules gala būtu palicis pēdējais vīrietis uz Zemes?
Tas būtu traģiski. Es netiktu galā, droši vien slēptos.
Ja uz vienu dienu kļūtu par Latvijas Sabiedriskā medija vadītāju, kāds būtu pirmais rīkojums?
Ballīte visiem!











































































































































































