Aukstums un veci logi

Māja un Dārzs
Ilze Klapere
Ilze Klapere
21. janvāris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Ja mājai ir vecie logi, proti, koka rāmji ar parastiem stikliem, nevis pakešlogi, rodas sajūta, ka aukstā laikā caur tiem aizplūst siltums. Parasti pie vainas ir loga sliktais stāvoklis. Skaidrojam, ko darīt lietas labā. Konsultē: KĀRLIS ZEMĪTIS, galdniecības Zaļās pēdas vadītājs, Oleru muižas saimnieks

Kas bojā logu rāmjus?

Mājām Latvijā vēsturiski visvairāk izplatīti ir groplogi un oderlogi. Pirmie bieži redzami lauku mājās, un tie ir uz ārpusi verami logi ar gropi aplodā, kurā ieveras rāmis. Savukārt oderlogiem (tie ir jaunāki, parādījās 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā) ir gan ārējā, gan iekšējā vērtne, un abi logi ir verami uz iekšpusi. Mēdz būt arī trīsdaļīgi oderlogi ar neveramu vidējo vērtni, bet abās malās ir verami logi. Lai kāds arī būtu loga veids, visvairāk koka rāmji cieš no saules un mitruma, it sevišķi ēkas dienvidu pusē, kur logu rāmji bieži vien ir vairāk saplaisājuši nekā ziemeļu pusē.

Nereti veciem logiem rūtis pie koka rāmjiem ir nostiprinātas ar tievām līstītēm, tomēr tās ir pārāk trauslas āra apstākļiem, saules un mitruma ietekmē plaisā un sadēd. Ilglaicīgāks risinājums ir tepēšana ar lineļļas ķiti, kas ir krīta un lineļļas maisījums. Tiesa, tas ir darbietilpīgi, tomēr kalpošanas laiks, salīdzinot ar līstītēm, ir krietni garāks.

No kurienes velk?

Mums visiem ir pazīstama sajūta, ka no loga velk. Jautājums ir, no kuras vietas tieši velk? Bieži vien cilvēks ierauga, ka starp aplodu un rāmi ir šķirba, un domā, ka tas ir iemesls, tomēr ne vienmēr tā ir. Iespējams, aukstums tiek iekšā vērtnes atdures vietā, kur tā saskaras ar aplodu, varbūt stikli vairs tik labi neturas rāmjos, varbūt vainīgas šķirbas starp aplodu un mūri…

  • Pārāk vaļīgs rāmis. Piemēram, oderlogu rāmji visbiežāk nav līmēti, bet stūros savienoti ar tapām, un tās ar laiku kļuvušas vaļīgas. Tad var rīkoties šādi: izņem stiklus, rāmi saspriego stiprāk, iedzenot jaunas, mazliet lielākas tapiņas.
  • Stikli labi nesēž. Ja šķiet, ka stikli rāmjos ir pārāk vaļīgi, vienkāršāk to pārbaudīt, pabungājot pa visām loga rūtīm un paklausoties, kāda ir skaņa. Ja tā ir dobja, stikls rāmī sēž gana labi, ja ir tāda kā šķindoņa, tas nozīmē, ka kaut kur stikls ir vaļīgs. Atkarībā no problēmas smaguma vai nu šur tur jāpieķitē, vai arī jāpārstiklo.
  • Problēma nav rāmī. Vēl aukstums var ieplūst pa spraugu starp aplodu un mūri. To būs grūtāk konstatēt, īpaši apmestām ēkām, kurām jānokaļ apmetums, lai apskatītu problemātisko vietu.
  • Ja uz logiem veidojas leduspuķes, kaut kur spraugas ir pārāk lielas, logam nav pietiekamas siltumizolācijas (iespējams arī, ka telpa nav pietiekami piekurināta).

Pirms ķeries pie logu siltināšanas, jāatrod īstais cēlonis, citādi var nelīdzēt pat tik radikāla metode kā veco logu nomaiņa pret pakešlogiem.

Kā saglabāt siltumu?

Pieņemot, ka logus tagad nemainīsim, bet mēģināsim samazināt siltuma zudumus esošajiem, noderēs daži praktiski padomi.

  1. Papīrs un segas rullīši. Sarullēta vilnas sega starp logiem. Vai tā kaut ko palīdz? Kaut ko jau palīdz gan, īpaši kombinācijā ar logu aizlīmēšanu, kas savulaik bija ļoti populāra metode. Tomēr laiks iet uz priekšu, un papīra lentes nav tas praktiskākais veids.

    Ar papīru aizlīmējot logus, jārēķinās ar divām neērtībām – logu vairs nevarēs atvērt, lai izvēdinātu telpu, un pavasarī papīrs būs jāplēš nost, jātīra un jāmazgā rāmji.
  2. Blīvgumijas. Šī ir praktiskāka pieeja, turklāt atšķirībā no papīra lentēm kalpos vairākus gadus. Parastās blīvgumijas var vienkārši uzlīmēt tajās vietās, kur rāmim ir lielākās spraugas, vai arī pa visu perimetru. Blīvgumiju uzlīmēšana ir vienkāršākais veids, bet jārēķinās, ka tās būs redzamas, kad logs būs atvērts. Toties tas ir ātrāk un lētāk nekā otrs variants – blīvgumiju iefrēzēšana vērtnē. Iefrēzēt blīvgumijas mājās, pie loga stāvot, nevarēs, rāmji jāved pie meistara.

    Blīvgumijas iefrēzēšanu parasti veic tikai iekšējai vērtnei, lai logi nesvīstu.
  3. Stikla pakete vecajā rāmī. Vecās ēkās iekšējās vērtnes reizēm nemaz nav bijušas, tikai tā dēvētās dienas vērtnes, kas ieceltas iekšā loga ailā un iestiprinātas uz āķīšiem. Nereti šīs vērtnes laika gaitā gājušas zudumā, tāpēc jāizgatavo no jauna. Un šādā gadījumā iekšējām vērtnēm rāmī var ielikt stikla paketi, kas arī uzlabo siltuma saglabāšanu.

    Stikla pakete ir divi stikli, starp kuriem iepildīta inerta gāze, kas ir hermētiski noslēgta un nodrošina mazāku siltuma apmaiņu caur logu. Vai tas iespējams, atkarīgs no rāmja profilējuma – vēsturiskie stikli bija ļoti plāni, salīdzinot ar stikla paketi, tāpēc pakete var vienkārši neietilpt rāmja profilā.
  4. Noņemt krāsas kārtas. Padomju laika logu rāmji lielākoties ir pārāk daudz reižu pārkrāsoti – kolīdz rāmim krāsa bija nolupusi vai sadzeltējusi, to vienkārši pārkrāsoja, neko no iepriekšējiem slāņiem nost nekasot. Līdz ar to rāmji un aplodas kļuva tik biezi, ka īsti labi vairs netaisījās ciet, arī aizveramie mehānismi (eņģes u. c.) nereti ir pielijuši ar krāsu kārtām un izļurkājušies.

    Ja nolemts atjaunot šādus rāmjus, ieteicams ņemt talkā celtniecības fēnu un ar karstā gaisa palīdzību visus krāsas slāņus noņemt. Ja zem tiem koks kaut kad bijis apstrādāts, kā nākas, un uz tā vēl saglabājusies kāda nebūt eļļas kārtiņa, sildīšana ar karsto gaisu ir tikai vēlama, jo eļļas paliekas sasūksies kokā iekšā.

    Ja izmanto celtniecības fēnu, stiklus no rāmjiem pirms tam labāk izņemt, jo karstās gaisa plūsmas iespaidā rūtis var saplīst.
  5. Linu pakulas spraugās. Ja ap loga aplodu ir spraugas, nav prātīgākais risinājums aizpūst tās ar celtniecības putām. Tās ir lielisks materiāls ātrai fiksācijai, taču vairāk piemērots pagaidu darbiem logu iestiprināšanas procesā. Turklāt putas ir neelpojošs materiāls, tāpēc labāk lietot linu pakulas, ar rokām un koka klucīša palīdzību sabakstot tās iespējami blīvāk.

    Pakulas pirms tam var arī nedaudz izvārtīt kaļķa putrā. Pirmkārt, kaļķis ir antiseptisks materiāls; otrkārt, šādi pakulu blīvējums būs cietāks un noturīgāks. Vislabākais siltumizolators ir nekustīgs gaiss, piemēram, pakulas vada siltumu, bet gaiss, kas ir starp tām tajā murskulī, ir īstais siltuma izolators.

Koka rāmji ir jākrāso!

Krāsa koku aizsargā vislabāk, pat labāk nekā laka. Tāpēc koka rāmji jākrāso. To var darīt ar parasto, logiem domāto alkīda krāsu, bet var arī izmantot lineļļas krāsas (īpaši no ārpuses). Ir pat nopērkamas lineļļas alkīda krāsas.

Alkīda krāsa kalpo piecus gadus, tad nepieciešama pārkrāsošana, turklāt alkīda krāsa vienmēr veido plēvi, tāpēc agrāk vai vēlāk vajadzēs krāsu tīrīt nost. Lineļļas krāsa, ja to pareizi uzklāj, labvēlīgos apstākļos kalpo 20 gadu, turklāt to ik pa laikam var vienkārši piekrāsot, jo neveido plēvi. Ja logiem lieto lineļļas ķiti, arī tā ir jānokrāso ar lineļļas krāsu. Turklāt ķitētās vietas jākrāso tā, lai krāsa pāris milimetru trāpītu uz stikla. Krāsa ir smalkāka un blīvāka par ķiti, tāpēc pasargās to no mitruma. Jāatceras, ka lineļļas ķiti nedrīkst krāsot ātrāk kā trīs nedēļas pēc ķitēšanas.

Restaurēt vai ielikt jaunus?

Vai logu restaurācija izmaksā lētāk nekā jaunu ielikšana? Tas atkarīgs no to stāvokļa. Restaurēšana var izmaksāt arī dārgāk, jo ļoti bieži šādi logi nav kopti gadu desmitiem. Ja koka rāmji tiek uzturēti, faktiski tie var kalpot pat vairākām paaudzēm. Būtiski arī, kā rāmji savulaik tapuši, kas tos izgatavojis, cik kvalitatīvi tie ir? Ne vienmēr ir jēga restaurēt.

Tāpat ne vienmēr ir prātīgi ielikt pakešlogus, neizpētot mājas uzbūvi. Katrai mājai būvniecības procesā bijuši savi aprēķini, piemēram, ka telpas ventilēšana notiks caur logiem tieši tāpēc, ka tie nav blīvi. Un tad, ja veco logu vietā ieliek blīvas paketes, var gadīties, ka telpas kļūst mitras, jo vairs nenotiek gaisa apmaiņa, mitrumam vairs nav, kur palikt. Reizēm, senā ēkā ieliekot pakešlogus plastmasas rāmjos, var gadīties, ka pēc kāda laika tos vairs nevar atvērt, jo vecajam namam sienas nav ideāli taisnas un mēdz staigāt, tāpēc salīdzinoši elastīgākie koka rāmji logiem ir piemērotāki.

Pakešlogiem aploda (agrāk dēvēta par kārbu) ir apmēram sešus centimetrus bieza, bet vecajiem logiem – vismaz 20 centimetru. Tādējādi jaunajiem logiem daudz siltuma zudumu var būt arī caur loga aplodu. Tiesa, ir reizes, kad vecie logi zaudē pakešlogiem, piemēram, dienās, kad ir stiprs frontāls vējš, kas izpūš cauri koka rāmju mazākajām spraudziņām.

Stikla pakete vien negarantē siltumu

Vecie koka rāmji nodrošina labāku klimatu telpā, jo notiek dabiska gaisa apmaiņa. Taču arī pakešu logiem plastmasas rāmjos ir risinājums – speciāla ventilācijas restīte. To ievieto loga rāmī no loga abām pusēm. Restīte ir regulējama, tai piemīt arī pašregulācija – mainoties mitruma procentam gaisā, tā paveras, bet, mitruma līmenim gaisā izlīdzinoties, atkal pieveras. Pakešlogiem kopumā ir labāka siltuma un skaņas izolācija, bieži vien nesalīdzināmi labāka (ja vien jaunie logi ir kvalitatīvi un pareizi ielikti).

Bet stikla pakete vien neatrisinās siltuma zudumu problēmas, jābūt arī pareizi siltinātām sienām un logu ailām.

Pirms izlemj mainīt vecos logus pret jaunajiem pakešlogiem, nevajag novērtēt par zemu arī veco logu estētisko vērtību, īpaši jau cienījama vecuma mājām. Varbūt būs lielāki restaurēšanas un pēc tam kurināšanas izdevumi, toties netiks sabojāta ēkas seja.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

 

Privātā Dzīve

Vairāk

Receptes

Vairāk

Veselība

Vairāk

Ieva

Vairāk

Klubs

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Astes

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

Santa+