Rīga +8°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Politisko lēmumu ietvars
Tehnoloģiju portāla Kursors.lv auto apskatnieks Māris Gaugers nešaubās, ka nākotnes mašīnas darbinās elektrība. Tas būs drošs, ilgtspējīgs un galu galā arī finansiāli pieejams transports.
«Visi ražotāji ir izstrādājuši tālejošu stratēģiju, un lielu daļu no tās veido elektrifikācija. Nākotnes mašīnām ir jābūt iespējami nekaitīgām dabai visā to radīšanas un lietošanas ciklā, ļoti drošām un arī jākļūst pieejamākām pirktgribētājiem. Pašreizējās elektroauto cenas daudziem nav sasniedzamas, un tas ir jāmaina,» saka Māris.
Elektrifikācijai ir stingrs Eiropas Savienības politiskais ietvars.
«Eiropa līdz šī gadsimta vidum vēlas kļūt klimatneitrāla, un transportam tajā ir liela loma. Redzēsim, kā līdzšinējos lēmumus par jaunu iekšdedzes mašīnu tirgošanas aizliegumu ietekmēs masīvā sintētisko degvielu kampaņa un dažu ražotāju lobijs. Tā saucamajām e-degvielām var būt sava vieta, jo tās palīdz videi saudzīgāk ekspluatēt jau saražotos auto. Taču mana prognoze ir, ka ES līmenī būtiskas pārmaiņas līdzšinējā politikā nenotiks – arī tāpēc, ka lielākā daļa sērijveida mašīnu ražotāju likmes jau ir uzlikuši uz elektrību,» domā Māris.
Nepieciešamas būtiskas pārmaiņas
Arīdzan ražotāji saprot, ka nepieciešams mainīt veidu, kā tiek uztverts transports. Runa ir par dažādiem aspektiem, sākot no autonomās braukšanas un beidzot ar otrreizējiem materiāliem, – visi vēlas kopējā lietā dot savu artavu. Taču daži uzskata, ka pārmaiņām jābūt fundamentālām un pat radikālām.
Kā tas varētu izskatīties? Piemēram, Francijas ražotājs Citroën pagājušajā gadā prezentēja konceptu Oli, kas iemieso uzņēmuma holistisko redzējumu par to, kāds varētu būt plašam pircēju lokam pieejams tuvākās nākotnes transports. Lai gan ārēji mašīna izskatās neparasti, Oli jau tagad atbilst lielai daļai ekspertu minēto nākotnes auto kritēriju. Vai – atbilstu, ja tiktu ieviests sērijveida ražošanā. Protams, maz ticams, ka Oli autosalonos nonāks bez izmaiņām, taču konceptauto izraisīja lielu interesi.
Uzmanības centrā – svars un ilgtspēja
Ar ko tieši šis auto piesaistīja ekspertu uzmanību? Pirmkārt, tā mērķa cena ir aptuveni 25 000 eiro. Otrkārt, tas ir elektroauto, kura projektētā masa ir tikai 1000 kg. Salīdzinājumam: daudzi jaunie elektromobiļi sver 2–2,5 tonnas. Ievērojami mazāks svars nozīmē daudz mazāku enerģijas patēriņu, tamdēļ mašīnai nav nepieciešams liels akumulators. Nelielā Citroën gadījumā runa ir par 40 kWh uzkrājēju, kuru no 20 līdz 80 procentiem var uzlādēt 23 minūtēs un kura sniedzamība ir 400 km.
Treškārt – materiāli. Koncepta izgatavošanā ir izmantoti eksperimentāli materiāli un salikumi. Piemēram, kartonam līdzīgi ārējie paneļi ar šūnveida struktūru, kuri ir pietiekami stipri, lai izturētu cilvēka svaru. Savukārt izmantotās krāsas izgatavotas uz ūdens bāzes. Kad mašīnas materiāli pilnībā nolietojas, tos gandrīz visus var pārstrādāt.
Ceturtkārt, Oli dizaineri ne tikai izmantojuši otrreizējos materiālus, bet arī centušies līdz minimumam samazināt detaļu skaitu un tās unificēt. Tāpēc dizains ir veidots minimālisma garā un tajā nav nekā lieka. Turklāt, ja kaut kad mainās auto īpašnieks, mašīnu var pielāgot jaunā saimnieka vēlmēm, vecās detaļas viegli aizstājot ar jaunām. Tas ir vēl viens veids, kā pagarināt auto kalpošanas laiku.
Jauna mobilitātes koncepcija
Runājot par mobilitātes perspektīvām plašākā nozīmē, jāapzinās, ka šis jēdziens vairs neapzīmē tikai mašīnas.
«Arī pie mums tagad netrūkst cilvēku, kas pārvietojas multimodāli un pat ir atteikušies no privāta auto lietošanas ikdienā. Atkarībā no galamērķa un brauciena tipa tiek izmantoti koplietošanas pakalpojumi, elektriskie skūteri, sabiedriskais transports un velosipēdi. Daudziem mobilitāte un komforts saistās tieši ar šādu izvēles brīvību,» stāsta Māris.
Šādā režīmā tagad pārvietojas daudzu pasaules pilsētu iemītnieki. «Cilvēkiem ir Bolt vai līdzīga servisa konts, un mašīna faktiski nozīmē vēl vienu ikmēneša rēķinu un izdevumu pozīciju – tāpat kā mājoklis un internets. Atsakoties no privātā auto, nav jāuztraucas par tā uzturēšanu un vērtības zudumu, un beigās tas iznāk lētāk nekā pirkt savu braucamo,» saka Māris.
Vēl viena lieta, ar ko asociējas nākotnes transports, ir autonomā braukšana. «Pirms dažiem gadiem valdīja pašbraukšanas tehnoloģiju bums, bet nu tas ir noplacis. Taču tas nenozīmē, ka šis process ir apstājies. Gaidāms, ka vispirms autonoms kļūs transports, kas kursē pa noteiktiem maršrutiem, kā arī kravas pārvadātāji, kas brauc no ostām vai dzelzceļa stacijām uz loģistikas noliktavām u.tml. Galu galā autonomā braukšana nokļūs arī līdz vieglajiem auto, jo daudzas tam nepieciešamās tehnoloģijas plaši tiek izmantotas jau tagad. Te svarīgākais jautājums ir vispusīgu integrāciju un piemērota ceļu infrastruktūra,» prognozē Māris.
Produkcija visām gaumēm
«Mikroshēmu deficīta laikā parādījās interesanta tendence – kompānijas, kas varēja to atļauties, noorientējās uz ļoti dārgām mašīnām. Lai arī tās saražo ne īpaši daudz, toties šādi var gūt labu peļņu. Taču tā nevar turpināties. Pareizāk, tā var turpināties luksusa zīmoliem, bet kopumā elektromašīnām ir jākļūst pieejamākām, un es domāju, ka mēs tuvojamies lūzuma punktam,» saka Māris Gaugers.
Runājot par automobiļu nākotni, domājams, ka tā attīstīsies divās trīs lielās plūsmās.
«Spektra vienā galā kā arvien būs auto, kas reprezentē jaunākās tehnoloģijas kā tehnisko spēju, tā komforta jomā. Otrā galā parādīsies moderns utilitārs transports, kas ne tikai būs pieejams plašai sabiedrībai, bet arī nosegs auto koplietošanas vajadzības. Taču es nedomāju, ka automobilis zaudēs privāta transporta statusu, tāpēc vairākums no mums turpinās braukt kā līdz šim, bet jaudīgāka ražošana elektroauto padarīs pieejamākus,» rezumē Māris.
