Puntulis gadu pēc ministra krēsla: Nekaunos ne par vienu dienu, ko aizvadīju šajā amatā

Pie taustiņiem – Nauris

«Izdzirdot, ka atkal esmu grupas Pērkons sastāvā, daudzi man vaicāja: «Kā tad tu tā?» Es to nesauktu par atgriešanos, jo tā pavisam nekad no grupas prom aizgājis nebiju. Ar Pērkonu ir līdzīgi kā ar The Beatles – ja esi viens no viņiem, tad uz mūžu. Esmu piedalījies visos grupas lielajos notikumos, esmu dziedājis visos Jura Kulakova lielo formu skaņdarbos. Pērkons ir mana dzīves skola, un katrs tā mūziķis ir manī kaut ko ielicis – tur esmu izaudzis gan kā mūziķis, gan kā cilvēks un par to esmu viņiem dziļi pateicīgs. Kad pēc Jura aiziešanas Pērkonam sākās pārmaiņu laiks, uzskatīju par savu pienākumu darīt visu, kas ir manos spēkos, lai Pērkonu darītu stiprāku. Daudzi varbūt ir aizmirsuši, savukārt tie, kuri Pērkonu sākuši klausīties nesen, varbūt to arī nezina, bet laikā, kad biju aktīvs grupas dalībnieks, es ne tikai dziedāju, bet arī spēlēju taustiņinstrumentus. Kaut kur medijos pavīdēja doma, ka šaubos par sevi, vai varēšu, bet šaubas vīrietim ļoti nepiestāv. Grupas biedriem skaidri pateicu, ka ir darbi, par ko varu uzņemties atbildību, un ir tādi, ko nevaru un, nebūdams profesionāls pianists, nevarēšu, un tur jāmeklē cits risinājums.

Bet, atskatoties uz savu kultūras ministra četru gadu kalpošanas laiku, nekaunos ne par vienu dienu, ko aizvadīju šajā amatā.