Kā strīdēties bērnu klātbūtnē? Psihoterapijas speciālistes ieteikumi mierpilnai ģimenes dzīvei

Konsultē

Nansija Lībiete,
sistēmiskā ģimenes psihoterapijas speciāliste

Vienosimies, ka šoreiz nerunāsim par nopietniem konfliktiem, kas rezultējas kliegšanā, vardarbībā, psiholoģiskā terorā un beigu beigās – policijas iesaistē. Lūkosimies uz ikdienišķu situāciju, kad viens kaut ko pateica, otrs pretī, un, lūk, minidrāma vēl pirms brokastlaika. Pašiem līdz vakaram būs jau aizmirsies, bet vai to var teikt par bērniem, kuri to redz un dzird?

Vai strīdēties ir slikti?

Kas ir strīds? Tās ir domstarpības. «Pilnīgi noteikti diviem cilvēkiem nemēdz būt vienots viedoklis visos jautājumos. Strīdēties, diskutēt ir normāli,» uzsver Nansija Lībiete. «Un nav nekas slikts, ja ļaujam to redzēt bērniem. Ja bērns uzaug pilnīgi izolētā vidē, viņš pazaudē iespēju piedzīvot to, ka cilvēki var sastrīdēties un pēc tam izlīgt. Bērns saprot – strīds nav nekas ārkārtējs. Ja vecāki brauc speciāli strīdēties ārpus mājas, bērnam ir skaidrs: kaut kas notiek, bet nav skaidrs, kas.» 

Ja bērns redz strīdu un to, ka pēc tam vecāki viens otram atvainojas, viņš iemācās, ka emocijas var kontrolēt.