Ivetas Vecmanes melanholiskais dzīvoklis: Šī ir mana pasaule, kur pat draudzenes reti ienāk

1.

Pilsētnieces kods

«Esmu uzaugusi Kandavā, padomju gados celtā privātmājā. Cik vien sevi atceros, kā jau lauku bērnam, man bija ļoti daudz jāstrādā: tikko sākās vasaras brīvlaiks, mūs dzina kaplēt biešu vagas.

Līdzīgi kā apģērbs arī manas mājas ieturētas klusinātos toņos – es vēlos mieru un sazemētību.

Tad sev nosolījos, ka, tiklīdz izaugšu, arī es došos uz pilsētu un dzīvošu kā mana vienmēr sapucētā māsīca, kura lauku darbus nepazina. Un tiešām – esmu kļuvusi par tipisku pilsētnieci, kura turklāt vislabāk jūtas, dzīvojot Rīgas centrā, – man patīk nerimstošā pilsētas kņada. Izvēloties mājvietu, būtiski bija, lai dzīvoklis atrastos pirmskara ēkā – te jūtams pamatīgums un arī iedziļināšanās plānojuma izstrādē.»