Foto: Mikromājiņa rietumkrastā: 12 kvadrātmetri laimes ar skatu uz saulrietu jūrā

Domājot par mājas plānojumu, Aiju vadīja ziņkāre – kas ir minimums, kas nepieciešams dzīvei, un cik maz ir par maz?

Lai arī pandēmijas laiks bija trauksmes un neziņas pilns, tomēr tam bija arī savas pozitīvās blaknes. Uzliekot pauzi citai kaislībai – ceļošanai –, arhitekte Aija Morica atgriezās pie sensena sapņa par māju pie jūras. «Tā nu sāku to vizualizēt. Taisīju maketus, skicēju plānus,» atminas saimniece. «Es zināju, ka kādreiz man būs šis katra latvieša sapnis – māja pie pašas jūras –, bet šķita, ka kaut kad vēlāk, kad būs stabilāka dzīve,» Aija nosmaida.

Uzsākot zemes meklējumus, izaicinoša likās doma īstenot šo sapni vienai, līdz viņa satika Valtu. Izrādījās, ka arī viņš tolaik bija piejūras zemes meklējumos, tikai līča pusē. Bet Aiju, kura ir aizrautīga sērfotāja, vilināja mežonīgais rietumkrasts. To aptvert ļāva vasara Pāvilostā: «Viens ir atbraukt te brīvdienās un nekad negribēt braukt prom, bet pavisam cits – dzīvot pastāvīgi, just vietu ne kā tūristam. Gribējām saprast, vai, būdami rūdīti pilsētnieki, vispār varēsim dzīvot tik tālu no galvaspilsētas,» stāsta Aija.