Sergeja Žoltoka dēli. 33. numura turpinājums

Daudzi manu tēvu zina kā labu hokejistu, bet, iespējams, nezina, cik daudz viņš lasīja.

«Tieši šodien Edgars man zvanīja! Teicu, ka viņu meklējat. Protams, Edgars labprāt runās! Vienmēr mazdēliem atgādinu: sava tēva vārds ir jātur godā un jāpriecājas, ka Latvija viņu joprojām atceras,» lūgumam palīdzēt uzmeklēt Žoltoka dēlus atsaucas leģendārā Latvijas hokejista mamma Dženija Čagina. 

Edgaram ir apaļi 30 gadi, viņš no Minesotas nesen pārcēlās un Ņujorku. Edgaram ir augstākā izglītība biznesa un finanšu jomā, viņš strādā tirdzniecībā, pārdod finanšu programmatūru. Savu ģimeni Edgars vēl nav izveidojis, brīvajā laikā ceļo. «Dzīve ir īsa: ja vien ir iespēja redzēt pasauli, tas ir jādara,» saka Edgars. 

Ņikita joprojām ir Minesotā. Viņam ir 20 gadu, puisis ar labām sekmēm beidzis vidusskolu, tagad dzīvo patstāvīgi, augstskolā studē finanses. «Malacis, viņš ļoti labi mācās,» Ņikitu paslavē vecākais brālis.

Edgars labi runā krieviski un uzsver – tā ir viņa dzimtā valoda, tāpēc cenšas tajā klausīties mūziku, skatīties filmas un šovus, bet runāt krieviski diemžēl iznāk reti, vien tik, cik sazinoties ar seniem draugiem, paziņām un, protams, vecmāmiņu Dženiju Rīgā. «Esmu pateicīgs, ka man, trīsdesmitgadniekam, ir tik jauna un gudra vecmāmiņa, un es viņu ļoti mīlu,» saka Edgars.