Naktsklubu pavēlnieks Žoakims Garo: Mēs, dīdžeji, taisām ļoti labu naudu

– Kas jūs atvedis uz Latviju? 
– Latvijā esmu pirmo reizi. Mani ieintriģēja Ģirts (Ģirts Ozoliņš, elektronisko mūzikas instrumentu ražotāja «Erica Synths» radītājs – aut.). Erica Synths ir visā pasaulē labi zināms sintezatoru ražotājs, un mani kā mūziķi un mūzikas producentu mocīja ziņkāre – kā šī mazā kompānija mazajā valstiņā kļuvusi par līderi pasaules tirgū? Iepazināmies pirms diviem gadiem, Ģirts ir ārkārtīgi pieticīgs, vienkāršs cilvēks, taču darbi runā skaļi viņa vietā. Mums nostiprinājās ļoti draudzīga saikne. 

Tobrīd biju pasaules tūrē ar savu dīdžeja setu, grafikā bija iekritušas dažas brīvas dienas. Tā kā jau sen gribēju apciemot Ģirtu un Rīgu, palūdzu tūres menedžerim šo logu atstāt brīvu, lai mēs varētu kopīgi pastrādāt pie mūzikas instrumentu attīstīšanas projekta, ko šobrīd esam uzsākuši kopā. Ģirtam piedāvājos arī novadīt kādu meistarklasi. 

– Par ko runājat ­klasēs? 
– Mēģinu studentiem izstāstīt, kā kaislību pret mūziku var pārvērst ienesīgā biznesā un arī cik laimīgs esmu par iespēju katru dienu pavadīt, radot mūziku, un piedevām vēl tīri labi nopelnīt. Rīgā man bija divas meistarklases Mūzikas ­akadēmijā.

Vasarā mēdzu spēlēt pat trīs šovus vienā naktī – pēcpusdienā Vācijā, naktī Polijā, pret rītu Ungārijā.

– Mūzikas akadēmijā tiek apgūta klasiskā mūzika, taču jūsu ampluā ir elektroniskā. Kā tās abas iet roku rokā? 
– Man paveicies iegūt klasiskās mūzikas izglītību. No sešu gadu vecuma apguvu bungu, kā arī klavierspēli. Desmit gadus pavadīju franču konservatorijā, vienlaikus iemīlējos datoros un elektroniski radītās skaņās. Bērnība un jaunība pagāja divās paralēlās pasaulēs: no vienas puses, protu spēlēt klasiskus instrumentus un komponēt klasisku mūziku, no otras – varu cilvēkiem likt dejot elektroniskās mūzikas pavadībā. Divas pretējās frontes man pa vidu ļauj justies brīvi un radoši. Varu uzrunāt klasiskās mūzikas studentus un savaldzināt viņus ar elektronisko mūziku, parādīt, kā abi žanri var funkcionēt līdzās. 

Mūzika ir kā universāla valoda. Apgūstot klasiskās mūzikas pamatus, esmu iemācījies tās alfabētu. Retais no dīdžejiem vai popmūziķiem zina šo pamatvalodu. Man kā producentam šīs prasmes ir pavērušas ne tikai plašāku skatījumu uz mūziku, bet arī daudzas jaunas tikšanās un iespējas. Pirms pāris gadiem biju studijā ar Bejonsi un viņas vīru Jay Z.