FOTO: Ceļojuma apraksts – baikeris, kurš iekaro Igaunijas otro lielāko salu Hījumā

Viņa grib, lai aizvedu uz tuvējo krogu piedzerties, bet man nav laika un viņai nav ķiveres. 

Pulkstenis nosit miegu, un es pamostos agrāk, nekā ierasts. Savācu savas mantas un kāpju uz moča. Labāk būtu gulējis, nevis sešos no rīta elpojis ķiverē un ķēris dzestro ceļa gaisu. Rīta saule piegāza acis ar gaismu, kuras šobrīd bija par daudz. Priekšā piecas stundas līdz Igaunijas otrajai lielākajai salai, kura manā prātā ir mazapdzīvota, un es pat nezinu, ko tur var redzēt. Pa ceļam prāmis – tur izplānošu maršrutu. Pirms tam gan rezervēju istabu lētā hostelī, jo tas ir ekonomiskāk nekā nopirkt matraci, uz kura pārlaist nakti.

Pirms prāmja piegāžu bāku un rezerves kanniņu ar degvielu, jo, iespējams, uz salas ir tikai viens benzīntanks, bet mocim zupa garšo. Osta sagaida mani vienu. Tukšums. Labi, ka kastē pie iebrauktuves sēž tante, kura noslauc septiņus eiro par ūdens ceļu. Pusotras stundas jāgaida, lai tiktu uz pārcēlāja. Pa ceļam vienā no moča somām pārplīst ūdens pudele, un nu manas maiņas drēbes ir kā no veļasmašīnas. Salieku žāvēties uz motocikla, lai vakarā varu būt sauss. Brokastu olas ar bekonu un kafiju no ostmājas pavāres izmaksā vēl septiņus eiro. Diena var sākties.