Priesteris, kurš uzkāpa Everestā. Divas reizes

Par Fjodoru Koņuhovu pirmo reizi dzirdu podkāstā, ko pašreiz klausos, – The Adventure Podcast. Sekoju līdzi piedzīvojumu jaunumiem pasaulē un zinu lielākos nažus, bet Fjodors bija izsprucis no mana radara. Velti. Klausījos par viņu un nespēju beigt smaidīt. Nē, ne jau par muļķību, bet par to, cik daudz viens cilvēks var paveikt ar savu aizrautību. Šķiet, viņš savā dzīvē paspējis tik, cik citi nespētu trijās dzīvēs. Kādu dienu es viņam izsūdzēšu grēkus, bet, kamēr tas nav noticis, top šis raksts, šķiet, par vienu no interesantākajiem cilvēkiem pasaulē.

Fjodors izskatās pēc zvejnieka – bārdains, ar vēja aprautu seju. Ja man pēc bildes būtu jāpasaka, ar ko šis kungs nodarbojas dzīvē, neuzminētu, ka sirmbārdis ir viens no pasaulē dižākajiem piedzīvojumu medniekiem. 

Lielākoties viņš galvā vienmēr liek vienu cepuri – violetu ar nadziņu. Kopš 1997. gada Fjodors to ņem līdzi visos ceļojumos. Tā bijusi galvā pat tad, kad mācītājs viens pats burājis apkārt Antarktīdai. Violeta un noskretusi tā guļ uz Fjodora sirmās galvas. Cepurei piestāv Fjodors.