(18+) Kluba meitene Daniela: Iekšēji esmu diezgan spēcīgs cilvēks. Man ir labs sitiens

Daudzām sievietēm tas nepatiks, bet neuzskatu, ka sievietes ir kas unikāls, svarīgāks par vīriešiem.

– Vai uz tevi jau var attiecināt vārdu zinātniece?
– Jā, trešo gadu esmu doktorante un tēmēju uz pētnieka amatu. Doktorantūra man vienmēr likusies kā fināla posms izglītībai. Šobrīd jau top disertācija. Plānoju nākamajā gadā aizstāvēties. Analizēju un izstrādāju metodes dažādu ogļhidrātu noteikšanai biomasā. Esmu cilvēks, kuram ­iedod paraugus un kurš strādā ar dārgām iekārtām, milzīgiem datu apjomiem, ­analizē un izstrādā metodes.

Viss, ko daru, ir saistīts ar atjaunojamajiem enerģijas resursiem, jo manā darbavietā – Koksnes ķīmijas institūtā – viss balstās uz koksni un tās papildu ­izmantošanu.

Vienmēr uz dzīvi skatos tā – vai ir pamatojums? Kad dabā notiek kas neierastāks, mēģinu saprast – kāpēc? Un kas būs tālāk? Ikdienā ne vienmēr viss notiek pēc plāna. Piemēram, jāatrisina problēma, kāpēc nav tā, kā aprakstīts grāmatā. Tas padara dzīvi interesantāku. Darbs ar rutīnas analīzēm mani nekad nav saistījis. Patīk, kad varu sākt pilnīgi no nulles. Man iedod paraugu, un jāizstrādā pilnīgi jauna metode. 

– Es atvainojos, citā gadījumā to neprasītu, bet cik tev gadu?
– Šobrīd 26. Bet zinu, izskatos ļoti jauna.

– Ko no koksnes var dabūt tādu, kas vēl ir nezināms?
– Ļoti daudz ko. Mums ir dažādas laboratorijas, viena specializējas uz lignīnu, kas ir koksnē, cita uz biorafinēšanu, vēl cita – uz celulozi. Es esmu biorafinēšanas un ­polimēru laboratorijā.