Aktrise Inta Tirole: Vajag izvarīties no cilvēkiem, kuri žēlojas

«Kad mani aicina, joprojām labprāt piedalos kādā Nacionālā teātra izrādē. Katru gadu spēlēju Skroderdienās Silmačos. Pagājušajā mēnesī filmējos seriālā Nemīlētie – tam būs jauna sezona. Protams, patīkami vēl pastrādāt, bet jāapzinās arī savi gadi. Ārprāts, maijā man būs jau astoņdesmit septiņi! Nu daudz, tas ir šausmīgi daudz. Bet, atklāti sakot, ikdienā par to nedomāju un vienkārši dzīvoju. Par gadiem aizdomājos vienīgi tad, kad lasu kādu nekrologu un redzu, ka miris cilvēks, kas ir ievērojami jaunāks par mani. Citādi jūtos labi, esmu kustīga un aktīva, un tāda esmu bijusi visu mūžu. Mani šausmīgi atbaida cilvēki, kuri vaid: «Vai dieniņ, nevaru to un nevaru šo…» – no tādiem izvairos. 

Man ir kāda problēma – es ļoti maz dzeru. Tikai tad, kad ar varu piespiežos un ūdens pudele ir tuvumā.  Bet kola ar rumu gan man garšo.

Man liekas, ka dzīve un arī laime sastāv no vienkāršām lietiņām, kuras mēs bieži aizmirstam. Daudz lasu grāmatas, uz mani lielu iespaidu atstāja japāņu Ikigai – ir tāda grāmata par japāņu ilgas un laimīgas dzīves noslēpumiem. Tajā teikts, ka katram cilvēkam jāatrod savs ikigai, un tas ir – būt aktīvam, izvairīties no cilvēkiem, kuri žēlojas, būt kopā ar pozitīviem cilvēkiem, kuri iedvesmo, iet dabā, priecāties par dzīvi, vingrot, mazāk ēst, smaidīt. Piekrītat, ka tas ir vienkārši?! Bet mēs jau gribam nevis vienkāršo, bet sarežģīto. Ja vingrot, tad nevis vienkārši izstiept roku vai kāju, bet ar labo roku pakasīt kreiso ausi. Cilvēki cenšas arvien vairāk dabūt un dabūt, bet, kad dabū, vairs nav apmierināti un vajag atkal ko citu.