Skaista novecošana – mūsdienu sievietes pastaiga pa mīnu lauku

Cēlā pātadziņa

Iespējams, šī tēma ir tik aktuāla tāpēc, ka šobrīd vecumam acīs skatās tā sieviešu paaudze, kas pirms gadiem trīsdesmit (un četrdesmit) kļuva patiešām emancipēta un jaudīga – gan pēcpadomju telpā, gan Rietumos un arī dažviet citur pasaulē. Tās ir sievietes, kas sita pušu stikla griestus gan karjerā un sasniegumos, gan arī privātās izvēlēs – lēmumos dzīvot, kā tīk pašām, nevis kā bija pieņemts vai kā darīja mammas un vecmāmiņas. 

Nekas nav skumjāks par sievieti, kas uzskatāmi cenšas turēties pie aizslīdošās jaunības.

Un nu šai paaudzei stāv priekšā vēl vieni griesti, daudzējādā ziņā krietni grūtāk pārsitami. Novecošana. Visdabiskākais process uz zemes, kas mūsdienu sievietei ir gluži kā pastaiga pa mīnu lauku. 

Novecot skaisti. Divi vienkārši vārdi, kuros nez kāpēc vibrē tāda spriedze! Kā maza, eleganta, nepielūdzama pātadziņa tie uzmana, lai sieviete izdara pareizās izvēles. Ģērbjas un uzvedas atbilstoši vecumam, guļ daudz, bet ēd maz, nekrīt vājību lamatās, ir apdomīga, bet vienlaikus jauneklīgi interesanta un aizraujoša. Iegulda savā skaistumā, bet pārāk neaizraujas.