Nurmes muižas atdzimšana. Leģendas, atradumi un restaurācija

Nurmuiža ir Latvijā lielākā līdz mūsdienām saglabājusies muiža – 32 ēkas.

Dosjē

Vēl pirms 15 gadiem šai vietā bija vien brikšņos ieaugušas sienu drupas ar pusbrukušu jumtu ribām un nojausmu par reiz plašiem dīķiem, par kungu māju – reiz neoklasicisma pērli… Latvijā lielākā līdz mūsdienām saglabājusies muiža – 32 ēkas.

Nurmuižas pils (Nurmhusen) celta 16. gadsimta otrajā pusē kā Livonijas ordeņa vasaļa pils Laucienē. Nosaukums cēlies no lībiešu vārda nurm – lauks. Četrus gadsimtus te saimniekojuši baroni Firksi (von ­Fircks), viena no varenākajām Kurzemes vācbaltu dzimtām. Viens no viņiem, Georgs fon Firkss, pat bijis hercoga Jēkaba ārkārtējais sūtnis Francijas karaļa galmā. Firksiem Kurzemē kopumā piederēja pāris desmiti muižu plašā teritorijā ar bieziem mežiem un auglīgiem laukiem. Nurmuižas īpašnieki cēluši arī Nurmes baznīcu, kuras kapenēs paši arī atdusas.

1905. gada muižu dedzināšanas vilnis Nurmuižu saudzējis. Domājams tāpēc, ka barons Oto fon Firkss 19. gadsimta beigās saviem ļaudīm izveidojis skolu. 

Kungu māja vairākkārt tikusi pārbūvēta, līdz 20. gadsimta sākumā barona ilgas pēc ārzemēs noskatīta daiļuma un labāka komforta īsteno Rīgas arhitekts Vilhelms Bokslafs, uzburot neoklasicisma tēlu.