Jaunietis pamet silto ģimenes ligzdu. Kā rīkoties vecākiem, lai atvadas būtu veselīgas

Skaidro Diāna Zande,

klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā terapeite

Jāsaprot, ka mēs nevaram jaunietim iedot līdzi desu visam mūžam, mēs nevaram iedot garantiju labam dzīves ceļam.

«Raizēties par tiem, kurus mīlam, ir tik normāli! Izjust raizes, bailes, sa­traukumu, līdzpārdzīvojumu un citas emocionālas reakcijas ir dabiski, tieši tāpēc, ka viņi mums ir tuvi cilvēki,» pārliecināti uzsver Diāna Zande, turpinot: «Kad piedzimst mazulis, vecākiem stāsta, ka tagad viņi ir atbildīgi par šo cilvēkbērnu. Vecāki dara visu pēc labākās sirdsapziņas, audzina bērnu, mīl viņu. Kad bērns izaug, pabeidz skolu, viņš izpleš spārnus un dodas projām no mājām, un nav svarīgi, vai no laukiem uz Rīgu, uz Ameriku vai no Rīgas uz Ameriku, – atslēgas vārds ir projām. Bērna vairs nav katru dienu mājās, un tās ir milzīgas pārmaiņas. Turklāt vecāki uz šo 18 vai 19 gadus veco cilvēku neskatās kā uz gatavu lielo, par kuru vairs nav nekādu rūpju.