Henriks Eliass Zēgners: Es patiesībā ļoti vairījos no tā, kas manī notiek

– Atnesu SANTU, domāju, tev mājās droši vien nav.
– Nav gan. Nesen bija Andras Neiburgas piemiņas vakars, kur lasīja viņas dienasgrāmatas fragmentus, un viņa tur smieklīgi rakstīja par sieviešu žurnāliem – it kā neinteresē, bet, tā kā vienmēr ir kāds pazīstams cilvēks nointervēts, tomēr gadās nopirkt. 

Un ja nu izrādīsies, ka esmu slikts, garlaicīgs, neinteresants cilvēks, ar kuru neviens negrib draudzēties?

– Izklausās drusciņ augstprātīgi. Tomēr, kad aicināju uz interviju, tu atbildēji, ka jūties glaimots.
– Jūtos arī. Un man nav nekāda naida pret sieviešu žurnāliem, tie vienkārši nav manā fokusā. Ir tik daudz lietu, ko vajadzētu lasīt, un es jau tā nespēju to visu aptvert. Es vispār domāju, ka populārajā kultūrā – mēs taču varam tā nodēvēt šo žanru? – ir labs potenciāls caur izklaidi nodot svarīgu vēstījumu.