Ausma Kantāne. 47 gadi uz motocikla ar Imantu Ziedoni

• Dailes teātrī mani paņēma Smiļģis – zemās balss dēļ.

• Es kļuvu par māti dzejniekam. Un mūsu bērni ir Imanta rakstu 12 sējumi, un, ja mums būtu īstie bērni, tad nebūtu šo 12 sējumu. Diemžēl.

• No tēva esmu mantojusi uzvārdu un – vienīgā no bērniem – slaiko, kalsno augumu.

«Šajā pavasarī esmu izdarījusi milzīgu darbu. Man bija 22 padomju laika mapes. Pilnas ar vēstulēm, apsveikumiem, ielūgumiem, programmām, avīžu izgriezumiem un visādiem citiem papīriem. Tagad no visām mapēm palikusi tikai viena. Katru aploksni atvēru, katru zīmīti izlasīju. Brīžam likās – kādus niekus esmu glabājusi! Tad atkal – ak Dievs, kā aizmirsušās pat it kā ļoti svarīgas lietas! Ko uzreiz neizmetu, biju izlikusi pa visām istabām – lai vēl paguļ uz grīdas, varbūt atradīs savu vietu. Skatījos, skatījos, līdz beigās tomēr saplēsu. Tas bija kā otrreiz dzīvot cauri dzīvei. To, kas šķita vērtīgs, atdevu Teātra muzejam. Visu pārējo aizvedu pie draudzenes un sadedzināju. Kamēr bija auksts, kamīnā, pēc tam dārzā, ugunskurā. Konstatēju, ka neesmu bijusi pietiekami vērīga pret saviem tuvajiem cilvēkiem. Šodien tas sāp.

Manās mājās katra lieta ir atgādinājums par man būtiskiem notikumiem dzīvē. Neviena no gleznām nav pirkta. Lūk, šī – no Līgas Purmales zaļo, sulīgo dūmaku un miglu perioda – kā man tā patika! Un viņa noņēma no sienas un teica: «Lūdzu!»