Pieci grami nedēļā. Kāpēc cilvēka organismā nonāk tik daudz plastmasas

Skaidro 

Dr. med. IVARS VANADZIŅŠ
•  Asociētais profesors Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes Aroda un vides katedrā.
•  Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors.

Dr. sc. ing. REMO MERIJS-MERI
•  Rīgas Tehniskās universitātes profesors, Polimēru materiālu tehnoloģijas katedras vadītājs.

Kas ir PLASTMASA?

Vidē nonāk niecīgas daļiņas – mikroplastmasa, kas rada dažādus riskus cilvēka veselībai.

• Lielmolekulāri organiskie savienojumi – polimēri, kam var būt pievienotas piedevas vai citas vielas, lai nodrošinātu materiāla stiprību, krāsu, cietību vai lokanību un citas īpašības. 

• Plastmasas var iedalīt divās lielās grupās – termoplastiskās plastmasas, kuras ir vairākkārtīgi pārstrādājamas, piemēram, polietilēna maisiņi, un termoreaktīvās plastmasas, kuras ir neatgriezeniski cietējošas, piemēram, gela un akrila nagi. Nereti izstrādājumus izgatavo no vairāku plastmasu maisījuma.

• 99 procenti plastmasu tiek ražoti no fosilajiem resursiem, galvenokārt – no jēlnaftas.

Kas ir MIKROPLASTMASA?

• Tā dēvē plastmasas daļiņas, kuru izmērs nepārsniedz 5 milimetrus, tai skaitā nanodaļiņas, kuru diametrs nav lielāks par 0,1 mikronu (100 nanometriem) jeb 0,0001 milimetru, kas atbilst SARS-CoV-2 vīrusa molekulai.

• Salīdzinājumam: cilvēka mata diametrs ir aptuveni 50 mikronu (0,05 milimetri), bet balto miltu daļiņa ir 10–41 mikronu liela.