Nepārvaramas bailes no… zobārsta. Kā to risināt?

Skaidro: Dr. LĪGA KRONIŅA

•  Sertificēta bērnu un vispārējā zobārste.
•  Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Bērnu nodaļas zobārste, docente.
•  Aizstāvējusi zinātņu doktora disertāciju par bailēm no zobārsta.

Sēdēt zobārsta krēslā nozīmē ļauties, uzticēties un ielaist savā intīmajā zonā svešu cilvēku.

Patoloģiskas bailes no zobārsta jeb dentālā fobija varētu būt līdz pieciem procentiem cilvēku. Tas nav tikai padomju laika mantojums, jo baidās arī bērni, pusaudži un jaunieši. Tomēr jāatzīst, ka Latvijā atsāpināšana kā norma sākās tikai pēc neatkarības atgūšanas, un vēl jānomainās paaudzēm, lai zobārsts nesaistītos ar mokošām sāpēm un pārdzīvojumiem. 

Kāpēc tik traki baidos? 

Sēdēt zobārsta krēslā nozīmē ļauties, uzticēties un ielaist savā intīmajā zonā svešu cilvēku. Guļus stāvoklī cilvēks ir vēl bezspēcīgāks un vairāk ievainojams un mazāk spēj kontrolēt, kas ar viņu tiks darīts. 

Cilvēki pie zobārsta baidās no dažādām lietām, bet visvairāk – no sāpēm, ievainojumiem, asinīm, asiem instrumentiem, špricēm, skaņām, nepatīkamām izjūtām un skatiem. Vienus vairāk biedē zobakmens noņemšana, citus – urbšana, vēl dažus – neziņa par to, kas tiks darīts. Citiem vienkārši ir trauksme un sajūta, ka notiks kas tāds, ko nevarēs izturēt. Jo invazīvāka procedūra gaidāma, jo lielākas bailes un satraukums.