Ārstējot vēzi, jāēd veselīgi. Patiesība vai mīts?

Skaidro:
Dr. med. LAILA MEIJA
•  Rīgas Stradiņa universitātes Sporta un uztura katedras asociētā profesore, Sabiedrības veselības institūta vadošā pētniece.
•  Dietoloģe Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un uztura terapijas centrā un Meijas un Havensones dietoloģijā.

Tas, ko nedrīkst ēst parastajā dzīvē, aktīvās ārstēšanās periodā vai uzreiz pēc tā – gluži otrādi – var būt pat ieteicams. Noskaidrosim galvenos principus!

ĀRSTĒŠANĀS laikā

Esi uzzinājusi diagnozi – vēzis, un dakteris saka: jāsāk ārstēties. Bet vēža ārstēšana nav nekāda pastaiga zaļā pļavā. Terapija ir agresīva un ar nopietnām blaknēm. Kas jāņem vērā?

Arī tad, ja esi apalīte un priecājies, ka svars kūst kā sniegs pavasarī, zini, ka šī nav īstā vājēšanas metode.

1. Uzsākot vēža ārstēšanu, tev ir jābūt labā barojumā.

Tas nozīmē, ka nav īstais brīdis ķerties pie liekā svara nomešanas! Kad ir onkoloģiska slimība, ne tikai tu piedzīvo milzīgu emocionālo spriedzi, bet stresa stāvoklī atrodas viss tavs organisms: visbiežāk tas saistīts ar agresīvo ārstēšanu – ķīmijterapiju, starošanu, lielu operāciju. Pastiprināti izdalās iekaisuma vielas, un ķermenis deg. Turklāt pamatā nokausē nevis taukus, bet muskuļus, un pēc tam sāk ciest orgāni. To nedrīkst pieļaut! Diemžēl ne visi onkologi šim aspektam pievērš vajadzīgo uzmanību. Operācija, starošana un/vai ķīmijterapija ir papildu slodze ķermenim. Klāt nāk blaknes – jēla gļotāda, pirmkārt, mutē, iespējams, visā gremošanas traktā, nelaba dūša, ādas apdegumi, brūces… Apetīte jau tā zudusi, bet tagad vispār kumosu grūti vai pat neiespējami mutē dabūt. Svars krīt brīvajā paātrinājumā, un tam ir sekas: operācijas grieziena vieta un brūces dzīst sliktāk, ķīmijas blakņu vairāk un izteiktākas, bet, ja tā, var nākties terapiju pārtraukt pirms laika, un tas negatīvi ietekmē atveseļošanās izredzes.