«Visa mūsu dzīve ir sagatavošanās beigu posmam – nāvei.» Skarbi gatavota jēgpilnam darbam – Līga Malāne
Viņas pārliecība ir – arī nāve var būt skaista. Tikpat skaista kā piedzimšana, ja vien tai gatavojamies. Tieši tas ir viņas ikdienas darbs – palīdzēt cilvēkiem to pieņemt un sagaidīt ar mierīgu sirdi. Līga Malāne ir kapelāne un sociālā darbiniece, kas katru dienu redz nāvi.
Foto: Katrīna Karele
Līga uzskata, ka nevis viņa izvēlējās šo darbu, bet darbs – viņu. Tam viņa tika skarbi gatavota kopš agriem pusaudžu gadiem. Nevienā skolā vai kursos nav iespējams apgūt to, ko Līga iemācījās dzīvē, saskaroties ar tuvāko cilvēku aiziešanu. Pārdzīvotās sāpes viņā nevis radījušas rūgtumu, bet gluži otrādi – izveidojušas par apbrīnojami gaišu cilvēku.
Tuvinieki bieži pacientiņus (Līga sarunā lieto šo formu), tiklīdz viņi grib runāt par miršanu, kušina: «Mēs par to tagad nerunāsim.» Mēģina sarunu atlikt, bet mirstošam cilvēkam ir vajadzība izteikt savas domas un vēlēšanās, viņam tas ir ārkārtīgi svarīgi!
Līga ir kā divi vienā – gan Hospisa mājas sociālā darbiniece, gan kapelāne. Hospiss māja sniedz paliatīvās aprūpes pakalpojumu, sauktu par hospisa aprūpi, pacienta dzīvesvietā. Šajā aprūpē nonāk tikai tie cilvēki, kuriem ārstu konsīlijs atzinis: ārstēšana vairs nav iespējama, prognozētā dzīvildze – seši mēneši.
