«Izvēlos sevi.» Zane Rēvalde pavisam atklāti par mobingu ģimenes uzņēmumā, intrigām un šķiršanos

No malas tava dzīve izskatās veiksmes stāsts. Skaista, gudra sieviete, kura vienmēr zinājusi, ko grib, un to arī dabūjusi.

Es tiešām no bērnības zināju, kuru ceļu izvēlēties. Par profesijas izvēli esmu pateicīga tētim (Veselības centra 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds – aut.) un vecmāmiņai. Uzaugu lauku ambulancē – mūsu dzīvoklis atradās tās pašas ēkas otrajā stāvā. Visiem maisījos pa kājām, devos tētim līdzi pie pacientiem, asistēju. Laiku ārpus skolas gribēju pavadīt mediķu vidē.

Teikšu godīgi – bija brīži, kad gribēju nomirt. Depresijai vienmēr ir iemesls, un kādā brīdī sapratu, ka man ir jābeidz citiem kaut ko pierādīt, bet jāizglābj sevi. Un, nē, es neuzvedos kā princese – tā bija reāla pašsaglabāšanās.

Zinot, ka man padevās arī valodas un patika organizēt, tētis jautāja: vai tiešām jāizvēlas grūtais ārsta ceļš? Bet man bija skaidrs, ka studēšu medicīnu. Domas vien mainījās, ko mācīties padziļināti. Vispirms vēlējos tapt par ķirurģi kā vecmāmiņa, tad apsvēru domu par dermatoloģiju un radioloģiju, bet studiju beigās izlēmu kļūt par veselības aprūpes vadības speciālisti. Pēdējā medicīnas studiju gadā gaidīju dvīņus, augstskolā mani mēģināja pierunāt, lai ņemu pauzi.