Fatāli poētiskais gada aktieris Artis Jančevskis: «Teātris man ļauj sevi paslēpt un legāli pabūt citā stratosfērā»

Aprit piektā sezona, kopš viņš ir teātrī un izdzīvo varoņus ar plosītu sirdi. Viņš šķiet piederīgs citam laikam, gandrīz sena dvēsele. Kaut kas viņā ir gan no Mazā Prinča melodrāmā par Sent-Ekziperī, gan no domīgi aizrautīgā Paolo, gan no jūtīgā, alkainā, negaidītas kaisles un dzīves apbružātā Hansa Burvju kalnā. Artim Hansa loma ļoti piestāv, viņš to izdzīvo tik talantīgi, ka nav brīnums – tā atnesusi Spēlmaņu nakts gada aktiera balvu.

Artim vēl nav pat 30 gadu, priekšā ir jaunas lomas un virsotnes. Kad iznāks šis žurnāls, Artis jau melnu muti strādās britu režisora Džefa Džeimsa komandā, jo ritēs intensīvs darbs pie Keitas Atvelas melnās komēdijas Tīkli «par tehnoloģiju un cilvēka sadursmi». Augusta beigās Valmierā būs Eiropas pirmizrāde.

Bet, kad pienāks nakts, par daudz būs bijis pasaules skaļuma un atbildības, Artis kārtējo reizi iztēlosies, kā pats caur dzīvokļa jumta logu uzšaujas debesīs kā komēta un nolīst kopā ar krītošām zvaigznēm. Tieši tik fatāli poētisks viņš ir.