21. gadsimta kaite – atvilnis. Kāpēc pakrūtē deg pat pēc veselīgas maltītes?
Visticamāk, vizītkarte viņam nav nepieciešama. Pārāk daudzi šo kungu jau pazīst. Biežāk vai retāk, bet – zina. Tas ir misters Dzīves maitātājs – atvilnis. Par to plašāk skaidro Dr. med. ILONA VILKOITE, iekšķīgo slimību speciāliste, gastroenteroloģe, gastrointestinālās endoskopijas speciāliste Dr. Vilkoites Vēdera klīnikā, Rīgas Stradiņa universitātes Rezidentūras studiju fakultātes Gastroenteroloģijas studiju programmas vadītāja, Latvijas Gastrointestinālo slimību asociācijas valdes priekšsēdētāja.
Foto: Shutterstock
Ikdienā ļaudis saka pavisam vienkārši: «Man kuņģi dedzina!» vai – atvilnis. Bet mediķi lieto tik sarežģītu apzīmējumu, ko pat grūti izrunāt, – gastroezofageālais reflukss…
Viens otru neizslēdz! Atvilnis patiesībā ir ļoti labs, latvisks un cilvēkiem saprotams vārds. Tas precīzi raksturo sajūtu, kad kuņģa saturs nonāk atpakaļ barības vadā. Savukārt ārsti lieto terminu gastroezofageālais reflukss, kas ir saliktenis, cēlies no sengrieķu vārda gaster – kuņģis, oisophágos – barības vads jeb, burtiski, tas, kas nes barību, bet refluxus latīniski nozīmē atpakaļ, no jauna, tātad – atvilnis jeb atpakaļplūsma.
Šis garais nosaukums vēl skaidrāk apraksta mehānismu, kas organismā notiek, un palīdz izvēlēties pareizāko izmeklēšanas vai ārstēšanas ceļu. Atvilnis var izpausties kā dedzināšana aiz krūšu kaula, skāba vai rūgta sajūta mutē, atraugas, spiediena sajūta, reizēm arī kā klepus, balss aizsmakums vai kairinājuma sajūta kaklā. Neliels reflukss mēdz būt arī pilnīgi fizioloģisks – normas variants, proti, pat veselam cilvēkam kuņģa saturs reizēm var epizodiski nonākt atpakaļ barības vadā pēc lielas maltītes, alkohola, trekna ēdiena vai pēc ēšanas vēlu vakarā. Neliels atvilnis pats par sevi vēl nav slimība. Par atvilni kā par gastroezofageālo refluksa slimību jeb GERS mēs, ārsti, sākam runāt tad, ja simptomi atkārtojas bieži – divas vai vairāk reizes nedēļā, traucē ikdienai, pasliktina miegu, ietekmē dzīves kvalitāti vai izraisa barības vada gļotādas bojājumu, piemēram, erozīvu ezofagītu jeb barības vada iekaisumu vai striktūru (sašaurinājumu). Robeža starp funkcionālu atvilni un slimību slēpjas tieši šajā apstāklī: cik ilgi barības vads ir pakļauts skābei vai citam kuņģa saturam un vai no tā rodas kādas izpausmes un komplikācijas.
Vēl viena būtiska nianse – ne vienmēr simptomu smagums precīzi atbilst barības vada gļotādas bojājuma pakāpei.
Dažiem ir izteiktas sūdzības par dedzināšanu aiz krūšu kaula, taču gastroskopijas izmeklējumā barības vads izskatās normāls – tad jādomā par neerozīvu refluksa slimību, refluksa hipersensitivitāti vai funkcionālu dedzināšanu. Savukārt citam pacientam var būt izteiktas gļotādas izmaiņas, taču viņam nav nekādu dižu sūdzību. Tāpēc atvilnis jāvērtē ne tikai pēc viena simptoma, bet pēc visa kopuma – pacienta sūdzībām, riska faktoriem un izmeklējumiem.
Cik vispār izplatīta ir atviļņa slimība?
Viena no biežākajām – 21. gadsimta kaite, ja tā drīkst izteikties!
