Lupīnu kafijas pionieri Latvijā. Kā Iveta un Aigars rada unikālu dzērienu Saulkrastu pusē

Pabraucam garām zīmei Bertiņas un ieripojam mājas pagalmā, kur mūs sagaida divi četrkājaini mājas saimnieki – Sola un Mūna –, bet turpat arī Aigars un Iveta – smaidīgi, pirmajos vasaras saules staros uzsilušiem skatieniem.

Piemājas pļava kā balti dzeltens, mīksts paklājs – pilna mārpuķītēm, pienenēm un gaiļbiksītēm. Ar Aigaru apspriežam, cik garda ir svaigu gaiļbiksīšu tēja – turpat no dārza tieši krūzē. Aigars aizraujas arī ar ārstniecības augu audzēšanu. Un pat bez vārdiem var sajust, ka šīs mājas saimniekiem dabas tuvums ir īpaši svarīgs. To uzzinām arī sarunā.

«Jā, protams, ir cilvēki, kas brīnās. Ir arī tādi, kas nāk un iesmej – lupīnu kafija? Alternatīvā? Vai nu tā ir kafija, vai nav!»

Lauku īpašumā Bertiņas Aigars un Iveta dzīvo piekto gadu – šurp pārcēlušies no Ķekavas, kur pirms tam mitinājušies dzīvoklī un arī divus gadus īrējuši privātmāju. Bija izlēmuši, ka māju iegādāsies, nevis būvēs paši, un atzīst, ka pirkšanas vai, precīzāk, atrašanas process nav bijis nemaz tik viegls. Tas ildzis apmēram pusotra gada. Apbraukājuši daudzus potenciālos īpašumus, bet neviens nav bijis īstais.