Rīga +14°C 
Ceļo kopā ar draugu
Sergejs Jēgers ar savu labāko draugu Janeku, kurš dzīvo Londonā un vada iestādi cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem, reizi gadā dodas tālākā ceļojumā. «Tā kā esam bijuši gan Brazīlijā, gan Argentīnā, tad 14 stundu ilgais lidojums no Londonas uz Keiptaunu mūs īpaši nenogurdināja,» saka Sergejs. Keiptaunā, kurā ir pieci miljoni iedzīvotāju, viņus sagaidījusi operdziedātāja klasesbiedrene Ilze Balode, kura tur dzīvo jau 20 gadu un strādā nekustamo īpašumu aģentūrā. Pateicoties Ilzes labvēlībai, Sergejs ar Janeku tikuši izvadāti gan pa vīnogu plantācijām, gan milzu kartupeļu laukiem, gan lauksaimniecības pilsētiņām, kur audzē avokado, mango un hurmas.
Sergejs stāsta, ka grūtības bijušas ar mierīgas pludmales atrašanu.
«Bijām gan pie Indijas, gan Atlantijas okeāna. Visur klintis un milzīgi viļņi – pludmale, kur atpūsties, bija krietni jāpameklē. Milzīgs pārsteigums man bija tur ieraudzīt dzīvus pingvīnus, taču tūristiem neļauj tiem pārāk pietuvoties,» stāsta dziedātājs.
Stāv rindā, lai redzētu dabas brīnumu
Ceļotājiem liels notikums bija Galda kalna apmeklējums. 2012. gadā kalns, kurš izskatās līdzīgs galdam un reizēm pārklājas ar baltu mākoņu galdautu, oficiāli pasludināts par vienu no Septiņiem pasaules dabas brīnumiem. «Tagad jau esmu redzējis trīs brīnumus, jo iepriekš biju Halongas līcī Vjetnamā un pie Igvasu ūdenskrituma uz Argentīnas un Brazīlijas robežas,» uzsver Sergejs.
Sergeja Jēgera ceļojums un Dienvidāfriku
Viņš atzīst, ka no Galda kalna var redzēt visu Keiptaunu. Lai uzbrauktu kalnā, jāievēro dažādi noteikumi. Piemēram, mākoņainā laikā labāk nedoties, jo tad tur ir liels mitrums. Ja pakājē ir samērā silts, braucot 1056 metrus augstajā kalnā, labāk saģērbties siltāk. «Ar vagoniņu kalnā var uzbraukt pāris minūtēs, taču rindā mums bija jāstāv pāris stundu. Bet bija tā vērts, turklāt gaidīšanai ir sabūvētas nojumītes, lai visiem būtu ērti,» atmiņās dalās Sergejs.
Pieminēšanas vērta skanīgās balss īpašniekam šķiet arī ekskursija pa vīnogulāju laukiem, kur viņi sastapuši arī dažus latviešu tūristus. «Pie katra vīnogu lauka bija norāde, kāds vīns no tās šķirnes tiek ražots. Paprovēju arī ļoti gardas vīnogas, kas jau līdzinājās rozīnēm,» saka Jēgers.
Mājupceļu apgrūtināja karš Tuvajos Austrumos
Ceļojums uz Dienvidāfrikas Republiku Sergejam ļoti paticis, ja atskaita problēmas, kas radās, atgriežoties mājās. «Mums bija paredzēts lidot caur Kataru, taču ārkārtējas situācijas dēļ tur lidosta bija slēgta. Vajadzēja pirkt jaunas biļetes, jo izlēmām lidot caur Angolas galvaspilsētu Luandu. Palaimējās, dabūjām pēdējās divas biļetes, taču papildus iztērējām trīs tūkstoš eiro,» nopūšas Sergejs.
Viņš uzsver, ka triju nedēļu ilgais ceļojums bija kārtējā dzīves pieredze. «Taču tagad esmu spēka pilns piedalīties izrādēs un koncertos, kā arī gatavot savus meistardarbus burciņās,» teic Jēgers.
