Rīga +4°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Jo lielāka krīze, jo vairāk darba
PDz aktrisi un uzņēmēju sastop viņas rotu salonā – priekšā dažādu krāsu akmentiņu kaudze, rokās – mazas knaiblītes. Pandēmijas trešais vilnis Agnesi nav apstādinājis, un viņas ikdiena ir saplānota teju pa minūtei.
«Pati rotas netaisu, man ir savi meistari. Viens no viņiem dzīvo Stambulā un strādā tehnikā, kādu nemaz neprotu, – lodē, iekausē… Es protu tikai palielināt vai samazināt, veidot auskarus un aproces, šo to salabot. Pārējo uzticu profesionāļiem. Katram jādara tas, ko viņš prot, jo meistari jau neizdomā kolekcijas un neraksta grāmatas,» pasmaida viņa.
«Jau pirmajā pandēmijas vilnī uzķēru – jo lielāka krīze, jo vairāk darba. Lai klienti neciestu no tā, ka netiek uz veikalu, rādīju rotas sociālajos tīklos. Krīzes tuvošanos jutu vēl pirms gaisā valdošā noskaņojuma, cilvēkiem sāka mainīties naudas tērēšanas paradumi. Man ir laba finansiste, kas man atvēra acis, kā efektīvāk vadīt uzņēmumu,» teic Agnese.
Sociālo tīklu zvaigzne
Beidzamajos gados Zeltiņa kļuvusi arī par sociālo tīklu personību, un tam velta daudz sava laika.
«Savu Instagram kontu izveidoju pirms astoņiem gadiem, kad vēl dzīvoju Itālijā. Tas bija 2013. gads, un daudzi vēl nesaprata, kas tas īsti ir. Sākumā tas bija mans privātais konts, kas ar laiku pārvērtās par rotu zīmola Soulstones by Agnese Zeltina kontu. Tad atkal viss sajuka kopā, un tas bija labi, jo cilvēki jau rotas pērk no cilvēka. Tagad kontu sadalīju vairākās daļās, jo es tomēr ne tikai pārdodu rotas,» saka viņa.
Pandēmijā aktrise instagramā uzsāka ko jaunu – skaisti saposusies, lasīja citiem priekšā kādu literāru darbu.
«Man pašai vienmēr paticis lasīt un klausīties radioteātri, tāpēc sāku lasīt aktuālo daiļliteratūru. Ļoti labi aizgāja Imanta Ziedoņa Epifānijas, kas tieši pandēmijā kļuva ļoti aktuālas. Līdz šim neviens, cik man zināms, instagramā nebija lasījis literatūru, un mans uzdevums ir publicēt trīs četrus lasījumus, lai raisītu interesi par grāmatām, kas palīdz rast atbildes uz jautājumiem visos laikos. Lielākoties lasu par tēmām, kas mani pašu interesē, nedomāju savu klausītāju tikai izklaidēt,» stāsta Zeltiņa.
Viņa iejūtas arī raidījuma vadītājas lomā un regulāri veido sarunas ar sabiedrībā zināmiem ļaudīm. «Trešajā mājsēdē man ir bijusi tikšanās ar Uģi Kuģi, kur runājam par attiecību tēmu. Jau vairākus gadus man ir sadarbība ar rakstnieci Karīnu Račko, ar kuru uzšķēržam arī dzīves tumšākās, neērtākās puses. Un vēl man ir ekskluzīva iespēja tikties ar savu māsu dermatoloģi Laumu Valeini, ar kuru nesen runājām par ādas kopšanu ziemā,» stāsta Agnese.
«Taču man nav nekādas striktas plānošanas, man patīk būt šeit un tagad, tāpēc varu arī spontāni iziet ēterā,» piebilst viņa.
Grāmata – dāvana sev jubilejā
Pavisam drīz grāmatnīcu plauktos nonāks Agneses grāmata. Aktrise stāsta – viņai vispār nav bijusi doma to rakstīt, taču sekotāji sociālajos tīklos izlēmuši viņas vietā. Jautājums – kad būs grāmata? – uzradies pēkšņi, un Agnese nolēmusi – viņa uzrakstīs pirmo Instagram grāmatu.
Tajā iekļautas 150 vērtības, ko Agnese sauc par zibšņiem, un alfabēta secībā tās izstāstītas virtuālajā vidē, bet tagad apkopotas grāmatā Agnese Zeltiņa. A-Z. Tās papildina fotogrāfijas no Agneses dzīves. Grāmata jau ir taustāmā formātā, bet tās oficiāla prezentācija paredzēta 15. novembrī. Tā ir Agneses nozīmīga dāvana pašai sev, jo 14. decembrī viņa svinēs 50. dzimšanas dienu.
«Man ir svarīgi paskatīties sejā savai pagātnei, nosaukt vārdā, pateikt paldies, palaist, un viss! Liekam jaunu bildi iekšā,» saka viņa.
«Es savu vecumu neslēpju, turklāt tagad mēdz teikt: piecdesmit ir jaunie trīsdesmit pieci. Dženifera Lopesa arī izlaiž matus un sociālajos tīklos pauž: «Lūdzu, tāda es esmu savos piecdesmit divos!» Un ar to ieliek visām meitenītēm,» pasmaida Agnese. Aktrise saka – viņu mūsdienās tik bieži piesauktais eidžisms jeb diskriminācija gadu skaitļa dēļ nekad nav skāris. «Ne reizi neesmu ko tādu piedzīvojusi, pat ne mazāko mājienu! Es eju uz treniņiem kopā ar jauniem cilvēkiem, man apkārt visur ir jaunieši.
Protams, vairs neesmu tik bieži uz žurnālu vākiem kā agrāk, bet tāpēc jau ir domātas jaunās sejas
uzskata Agnese. «Ja es būtu kādā sistēmā, piemēram, kāda teātra štata aktrise, tad varbūt arī būtu grūtāk pāriet no mīlētājas lomas uz citu. Bet, tā kā pati sev esmu boss, tad to, ko daru tagad, mierīgi varu darīt līdz 80 gadiem, un neviens man nevarēs pateikt, ka esmu veca.»
Laimīgā vecmāmiņa
Agnese, pārskatot fotoalbumu, atzīst – raugoties savu vecvecāku bildēs, visvairāk savu līdzību saskata tieši ar viņiem: «Man ir svarīgs mans dzimtas stāsts, un es zinu, ka ne tik ļoti līdzinos saviem vecākiem, bet gan savam opapam Oļģertam un viņa vecākiem, kuri bija ievērojami tirgotāji Alūksnē. Viņa tēvs Arnolds runāja četrās valodās, ik rītu dziedāja itāliski, bet vecvecmāmiņa brauca uz Parīzi, lai savam veikaliņam iegādātos jaunākās cepures. Iespējams, šī pasaules apceļošana un interese man ir no viņiem.»
Agnese pati jau ir vecmāmiņa diviem mazbērniem – meitas Marijas bērniem Mīlai Jasmīnai (9) un Markam (gads un divi mēneši). «Ar viņiem es, rāpojot pa paklāju, vēlreiz izdzīvoju savu bērnību, spēju uz pasauli paraudzīties bērna acīm. Jaunā paaudze ir pilnīgi citāda – kā viņi domā, kā darbojas ar gadžetiem! Brīnums, cik viņi jau ir advancēti, un kas vēl būs pēc dažiem gadiem, ja viss mainās teju gaismas ātrumā,» brīnās Zeltiņa.
Pirmais un vienīgais vīrs
Par Agneses mīlas lietām prese savulaik rakstījusi daudz – gan par attiecībām ar Miku Ozoliņu, gan Rūdolfu Brēmani. Taču viņas grāmatā atrodama viņas vienīgo kāzu fotogrāfija, kas uzņemta pirms 20 gadiem. Tajā viņa redzama ar toreizējo Radio SWH+ dīdžeju Aleksu Dubasu, kurš ir Agneses dēla Robija tētis. Robijs patlaban strādā bankā un plāno doties uz Maskavu, lai turpinātu tur nu jau klātienē studēt ekonomiku un finanses. Viņš ir arī radoši apdāvināts – patīk veidot grafiti, filmēt, fotografēt. Viņa tēvs Alekss dzīvo un strādā Maskavā.
«Kāzas bija viena no laimīgākajām dienām manā dzīvē, un tāda vairs neatkārtosies, un tādu es to arī turu sirdī. Arī grāmatā esmu ierakstījusi – viņš ir mans pirmais un vienīgais vīrs, jo laulājāmies Dieva priekšā. Tā ir ļoti svarīga un skaista lappuse manā dzīvē,» neslēpj Agnese. «Kā dzīvē būs tālāk, to redzēsim. Šobrīd man attiecību jautājums nav aktuāls, jo vairāk esmu darbā un sevis izziņā. Kāda sieviete tu esi, tāds arī būs tavs vīrietis.»
Vienmēr formā
Agnesei padomā jau ir nākamā grāmata, kurā tiks apkopoti neiedomājamākie veidi, kā sevi uzturēt labā formā. Tas gan būšot rakstīts ar smaidu par pašas centieniem, jo kopš 17 gadu vecuma Zeltiņa izmēģinājusi dažādas diētas un kūres.
«1989. gadā izmēģināju kaut kur slepus izlasītu Pola Brega metodi – badošanos ar ūdeni. Gribēju eksperimentēt ne tikai tāpēc, lai samazinātu svaru, bet lai paplašinātu apziņu. Aktieris Ivars Stonins tolaik, lai iejustos Roberto Zuko lomā, neēda vairākas dienas, un loma viņam izdevās lieliski. Savukārt es ceturtajā dienā knapi varēju aizrāpot līdz salātu bļodai,» atceras aktrise. «Tagad esmu ieviesusi savu sistēmu, lai nejustos badā un vienlaikus kontrolētu šo procesu.
Esmu cilvēks, kas nepazīst mērenību – fiziski izdzenu sevi, lai būtu formā, un neprotu apstāties. Un tad atkal ir otra galējība – kārtīgi noraujos pēc kārtējās badošanās.
Reiz aizgāju uz vārdadienas svinībām pie draudzenes aktrises Zanes Vaļickas, kura uzklāja galdu ar pašas gatavotiem gardiem ēdieniem. Es, izmēģinādama kārtējo diētu, jau kādas astoņas dienas sēdēju uz brūnajiem rīsiem. Man līdzi bija rīsu kastīte, un es skatījos, kā citi garšīgi ēd. Viss beidzās ar to, ka atnācu mājās un izēdu gandrīz visu, kas bija ledusskapī. Jebkurš aizliegums uzliek vēlmi to pārkāpt,» atzīstas viņa.
«Tagad esmu izslēgusi no ēdienkartes cukuru un kviešu miltus, un tas strādā! Esmu atradusi labu tēju, kas mazina vēlmi pēc saldumiem,» atklāj Agnese. Arī par fiziskajām aktivitātēm netiek aizmirsts. «Cītīgi trenējos TRX, bet ceļgala trauma lika sevi manīt, tāpēc tagad mierīgi mājās vingroju uz paklājiņa. Tiešsaistē arī praktizēju kundalini jogu, bet no rītiem Sodarshan čakras meditāciju, kas uzlabo karmu un iztīra negatīvo enerģiju.»
Spēlē ķeizarieni
Vai Agnesei nepietrūkst darbošanās pamatprofesijā – būšana uz skatuves? «Man ir viens teātra projekts Ziemeru muižā pie muižas īpašnieces un režisores Ditas Balčus – dramatizējums Vidzemniece ar ķeizarienes kroni. Tajā esmu Katrīna I. Septembrī bija pirmizrāde autentiskā vidē muižas teātrī 50 skatītājiem. Ir paredzēts ar šo izrādi apbraukāt vairākas pilis un parkus. Būs arī loma vienā latviešu seriālā,» stāsta viņa. Piedāvājumi esot, un no dažiem pat vajadzēja atteikties, jo bizness arī paņem daudz spēka un enerģijas.
«Man teātra jau ir bijis tik daudz! Tagad ik pa laikam pandēmijas dēļ to ver ciet… Es tomēr jūtos droši pati uz savām kājām. Man ir savs ceļš, un arvien domāju ko jaunu. Kad tikšu galā ar grāmatu, veidošu jogas tērpu kolekciju – tādus tērpus, kuros visas dāmas izskatīsies slaidas,» sola viņa.
Aizbēgt no atpazīstamības
Vairāk nekā 30 gadu Agnese ir dzīvojusi vidē, kurā tikai retais viņu uz ielas neatpazīst, un dažreiz ir gribējies no tā visa aizmukt. «Ir bijuši brīži, kad labprāt nopirktu biļeti vienā virzienā uz Bali. Vai dzīvotu mājiņā pie jūras Sicīlijā vai Sardīnijā. Man patīk būt ārzemēs, jo tad uz tevi neviens neskatās un nevērtē,» atklāta ir Zeltiņa. Bet kā būtu ar mājiņu meža vidū vai laukos tepat Latvijā?
«Nē, tam gan vēl neesmu gatava, lai gan man ļoti patīk zeme. Mana mamma (teātra zinātniece Guna Zeltiņa – PDz) labprāt rušinās dobēs Siguldas mājās. Man patīk pilsēta, bet dabā varu atveldzēties pēc saspringtāka darba cēliena. Ar dēlu nesen bijām aizbraukuši uz Jūrkalni, labprāt aizbraucu pie Marijas uz brīvdienu māju Vidzemes jūrmalā. Kad visi gada nogales svētki būs beigušies, noteikti janvārī aizbraukšu uz kādu klusēšanas retrītu, lai pabūtu ar sevi.»
