Rīga +6°C 
Izpildi testu
Receptes
«Domāju, ka liela loma ir tam, ka piedzimu tieši tad, kad man bija jāpiedzimst. Īstajā datumā. Nesaku, ka visiem noteikti jāpēta sevi pēc numeroloģijas, jāveido sava astroloģiskā karte, bet… Es tieši tāpēc sāku izzināt dzimtas, no kurām nāku, pētīt cilvēku raksturus, savas saknes,» savulaik intervijā žurnālam Ieva atzina dziedātāja Liene Šomase, kura 4. novembrī svin dzimšanas dienu.
Viņa visu dara ar lielu aizrautību. Dzied, vada bērnu vokālo studiju, nodevusies elpošanai un tagad aizrāvusies arī ar kulināriju. Viņai vienmēr gribējies vairāk un tālāk. «Atceros, tai laikā mums vēl bija ferma, un mamma sacīja:
ja nemācīsies, paliksi šeit, Jērcēnos, un varēsi strādāt pie govīm.
Es teicu: nē, nebūs tā,» smēja Liene. «Teicu mammai – Strenčos man ir par šauru. Labi, vari braukt uz Valmieru. Pienāca laiks, kad arī tur man kļuva par šauru. Tad devos uz Rīgu. Un galu galā jau sāk šķist, ka arī Latvija man ir par šauru,» klāstīja Šomase.
«Esmu iedzimusi mammas rados.
Mamma vienmēr teikusi, lai es ar savu aso mēli un apgriezieniem esmu uzmanīga.
Viņai ir divi mīļi teicieni: «Neesi gailim divdesmit pirmā vista» un «Neatstāj aiz sevis salauztus zarus». Tie bija viņas novēlējumi, kad astoņpadsmit gadu vecumā devos uz Rīgu. Tolaik man šķita – nu, kas tie par novēlējumiem! Tikai ar laiku sapratu, cik tie svarīgi,» atzina dziedātāja.
Viņas Rīgas dzīve un atpazīstamība sākās ar dalību populārā muzikālajā šovā. «Atbraucu uz Rīgu un uzreiz nokļuvu Talantu fabrikā, iestājos Kultūras koledžā, tad sekoja Maestro Raimonda Paula projekts… Iegāju tādā maratonā, ka vispār nesapratu, kas notiek,» dziedātājas karjeras sākumu atminas Liene.
«Kad atnācu uz Rīgu, man bija grūti pieņemt, ka daudzi uzskata – esmu no laukiem. Sacīju – kā no laukiem? Es taču esmu no Valmieras… Kad piedalījos šovā, bija tādi cilvēki, kas pat tiešajā ēterā teica: lai tā piena kanna iet atpakaļ uz laukiem. Esmu emocionāls cilvēks – lai gan raksturā esmu stipra, tomēr dažas lietas man aizgāja pa tiešo līdz sirsniņai un ļoti sāpēja. Tagad gan esmu jau norūdīta… (..) Kādreiz visu uztvēru ļoti emocionāli, pārdzīvoju.
Vienu brīdi man šķita – vispār jāemigrē no Latvijas, mani apvaino nepamatoti," neslēpa Šomase.
Viņas domāšanu esot mainījusi pievēršanās apzinātajai elpošanai. «Kopš sāku elpot, sapratu – cilvēkam uzliek tik daudz un tik plaša mēroga pārbaudījumus, cik viņš var izturēt. Jo noteikti priekšā gaida kāds vēl lielāks pārbaudījums, tāpēc tev jābūt tam gatavam,» tā Liene.
«Viss, ko darām, jādara tikai sevis dēļ, un jāatmet visi aizspriedumi,» uzskata Šomase. «Tik bieži to redzu ikdienas dzīvē…
Pasaku kādai sievietei, ka viņa ir skaista, un ko es dzirdu? «Es – skaista?!».
Pirmais, ko sieviete dara – skatās, kurā vietā viņa ir skaista, jo te ir kaut kas lieks, te mazlietiņ ne tāds… Galu galā skaistums taču nenozīmē 90–60–90 cm! Skaists var būt arī tas, kas nav perfekts.
Skaists var būt arī dvēselē. Manā paziņu lokā ir ne mazums sieviešu, kas dzīvo pēc šabloniem, un es redzu, cik viņām grūti. Aizspriedumam, ka skaists ir tikai modeles augums, seko nākamais – ka
sievietei pēc četrdesmit gadu vecuma jāizskatās jaunai, citādi vīriešiem viņa nepatiks.
No kurienes tas nāk?! Protams, sievietei jādomā par savu izskatu, bet ne jau tādā mērā!” pārliecināta ir Liene, kura apaļo – četrdesmito – dzimšanas dienu svinēs jau nākamgad.
0
0
0
0
0
0
0
