Neatvairāmais ciniķis
Kad Žans Pols Belmondo ienāca kino, viņam prognozēja ļaundaru un neliešu lomas. Sak, ar tādu ārieni nekādi siržu lauzēji viņam nespīd. Belmondo nebija skaistulis, bet viņš bija patiesi neatvairāms. Daudzus gadus viņš bija iekārojamāko vīriešu topos, un arī viņa dzīve kino izvērtās bagāta, krāšņa un daudzveidīga, un ap viņu vienmēr spietoja pasaules skaistākās sievietes. «Ir jāiet savs ceļš, nedomājot par citiem. Dari to, ko vēlies! Katrs spēlē pa savam,» šo principu kino un teātrī visu mūžu ievēroja Belmondo.
Atbruņojošs smaids un harisma viņu padarīja par zvaigzni kino un mačo dzīvē. Par to Žanu Polu esot apskaudis pat franču skaistulis Alens Delons.
Francūža ilgajā un piesātinātajā dzīvē bija viss – skatītāju apbrīna un profesionāļu atzinība, aizraujoši mīlas romāni un rāma ģimenes dzīve, bohēmiska bezrūpība un smaga slimība.
Un vēl bija traģēdija, kurai pa īstam pāri nevar tikt nekad – vecākās meitas Patrīcijas nāve.1994. gadā viņa 36 gadu vecumā gāja bojā ugunsgrēkā savā dzīvoklī.
Taču, par spīti likteņa triecieniem un veselības likstām, kas mūža nogalē viņu piemeklēja arvien biežāk, Žans Pols Belmondo, pirms četriem gadiem saņemot Zelta lauvu par mūža ieguldījumu kinomākslā, žilbinoši smaidīja un teica: «Es nekad neskatos pagātnē. Tikai uz priekšu. Tikai uz priekšu…»
Žans Pols Belmondo piedzima un auga bohēmiskā vidē. Viņa tēvs bija slavens tēlnieks, māte – dejotāja. Belmondo mājās bieži pulcējās franču mākslinieki, aktieri, rakstnieki. Viens no tuvākajiem ģimenes draugiem bija rakstnieks Albērs Kamī. Žans Pols, viņa māsa un brālis elpoja šo brīvo un radošuma piesātināto gaisu, un visi trīs izvēlējās saistīt dzīvi ar kinomākslu.
Savu pirmo lomu Belmondo ieguva nejauši – pēkšņi saslima tai apstiprinātais aktieris, un Žans Pols 1960. gadā nofilmējās drāmā Līdz pēdējam elpas vilcienam.
Viņš daudz improvizēja, un rezultāts pārspēja režisora cerības. Kopumā aktieris nospēlēja ap 100 galveno lomu kino – galvenokārt avantūristus un ciniķus. Francijā Belmondo dēvēja par Lielisko – atsaucoties uz filmu Le Magnifique.
2008. gadā Belmondo uz ekrāna parādījās jau kā šarmants sirmgalvis filmā Cilvēks un viņa suns. Veselība Žanu Polu pievīla arvien biežāk, taču viņš, balstoties uz spieķa, apņēmīgi devās kadrā. Šajā filmā viņš tikpat kā nerunā, taču tas vēl aizvien ir visu dievinātais Belmondo. 2015. gadā aktieris uzņēma filmu par sevi un paziņoja, ka noslēdz karjeru. Taču apsolīja – ja parādīsies lielisks piedāvājums, viņš atkal varētu stāties kameru priekšā. Diemžēl tādas iespējas viņam vairs nebija. Aktieris vien retumis parādījās kādā kinofestivālā vai savu draugu pirmizrādēs.
«Sports mani izglāba»
Sports bija Žana Pola Belmondo dzīves neatņemama sastāvdaļa. Viņš aizrāvās ar boksu, tenisu, futbolu un kādu laiku pat bija slavenās futbola komandas Paris Saint Germain viceprezidents. Tas bija laikā, kad futbola klubs piedzīvoja krīzi. Toreiz Belmondo investēja daudz privāto līdzekļu tā atdzimšanā, taču drīz vien šo amatu pameta, jo nespēja savienot ar darbu kino un teātrī. Viņš turpināja regulāri apmeklēt kluba spēles, taču pēdējos gados atklāti kritizēja futbolistu augstās algas.
«Viņiem ir pārāk daudz naudas. Tas ir amorāli. Senāk futbols bija kaislība, īsta vērtība,» pukojās aktieris.
Savukārt ar boksu Žans Pols aizrāvās agrā jaunībā, un 18 gadu vecumā kļuva par Parīzes čempionu vidējā svarā. Tāpēc 1963. gadā viņš ar lielu prieku uzņēmās boksera lomu kinofilmā Vecākais Feršo. «Es mīlēju boksu, bet pametu teātra dēļ. Lai kļūtu par čempionu, ir jāatsakās no visa. Es tam nebiju gatavs,» toreiz atzinās aktieris. 2001. gadā aktieris piedzīvo sirdslēkmi, un pēc tās viņš atguvās boksa ringā. Treniņi viņam palīdzēja stiprināt ķermeni un uzlabot kustību koordināciju.
«Sports mani izglāba. Un te mazāk runa ir par fizisko ķermeni, vairāk par iekšējo stāvokli, kādā biju. Man vajadzēja cīnīties,» sacīja viņš.
Tēva mīlestību uz sportu mantojis arī viņa dēls Pols Belmondo, kurš kļuva par autosportistu. Pols ir piedalījies arī vairākās filmās, kurās viņa tēvs bija režisors vai aktieris, taču lielus panākumus kino nav guvis. Arī citas aktiera atvases šo ceļu neizvēlējās. Taču viņam ir seši mazbērni un jaunākā meita, kurai nesen palika 18, tāpēc pasaulei vēl ir cerība, ka Belmondo uzvārds reiz atkal parādīsies filmu titros.
Mīlas sakari un Belmondo pēdējā sieviete
Lai gan mīlas sakaru Žanam Polam Belmondo bija daudz, laulības gredzenu pirkstā viņš uzvilcis tikai divām sievietēm. Aktiera pirmā sieva bija dejotāja Elodija Konstantena, kas viņam dāvāja dēlu un divas meitas. Pēc 13 laulībā pavadītiem gadiem ģimene izjuka. Pēc šķiršanās Belmondo nodevās mīlas priekiem ar dažādām skaistulēm, taču nevienu pie altāra neveda. Arī Bonda meiteni Ursulu Andresi, kuras dēļ aizgāja no ģimenes, ne. Žans Pols un Ursula bija kopā septiņus gadus. Pēc tam par aktiera mīļoto kļuva kolēģe – itāliete Laura Antonelli, kas Belmondo dēļ šķīra savu laulību.
Šoreiz precēties gribēja Belmondo, bet Laura vēlējās pēc iespējas ilgāk izbaudīt jauniegūto brīvību. Viņu romāns ilga septiņus gadus, taču abi tikās tikai brīvdienās, jo Belmondo uzturējās Parīzē, bet Laura – Romā. 1980. gadā abu ceļi šķīrās pavisam, un Lauru nomainīja par aktieri 30 gadus jaunāka mīļotā – brazīliešu izcelsmes aktrise Marija Karlosa Soto Majore. 1987. gadā Žans Pols un Marija Karlosa pašķīrās. Aktrise devās uz dzimto Brazīliju, bet vēlāk pārcēlās uz ASV, kur veidoja dziedātājas karjeru.
Otrreiz Belmondo apprecējās vien 70 gadu vecumā, šoreiz – ar balerīnu Nati Tardivelu, kas bija 32 gadus jaunāka pa aktieri. Viņiem piedzima meita Stella, taču laulība ilga vien sešus gadus. Šajā laikā Belmondo pārcieta insultu, un Nati atveseļošanās posmā bija viņam blakus, taču 2008. gadā viņa paziņoja, ka aiziet, jo iemīlējusies citā vīrietī.
Belmondo tūdaļ uzsāka romānu ar vēl jaunāku daiļavu – beļģu modeli Barbaru Gandolfi. Vecuma atšķirība – 42 gadi – gan nebija iemesls, kādēļ pēc četru gadu kopdzīves pāris izšķīrās.
Belmondo pieķēra Gandolfi… zogam! Modele slepus skaitīja naudu no viņa konta uz savu, un jau bija pamanījusies tikt pie 200 000 eiro.
2018. gadā Žans Pols Belmondo izgāja sabiedrībā kopā ar itāļu seksa simbolu Moniku Belluči. Viņš skatījās uz aktrisi ar apbrīnas pilnām acīm, un fani no sirds priecājās, ka radies tik lielisks pāris. Taču, tāpat kā sakari ar Sofiju Lorēnu, Brižitu Bordo, Katrīnu Denēvu un Mireju Matjē, arī šis stāsts beidzās nesācies.
Pērn franču prese vēstīja, ka pie Belmondo pēc teju 40 gadiem atgriezās viņa bijusī draudzene Marija Karlosa Soto Majore. Intervijās viņa stāstīja, ka ir atguvusi vīrieti, kuru mīlējusi visu mūžu. Viņi bija kopā vien nepilnu gadu un tomēr – līdz pat aktiera nāve dienai. «Ardievu, mana mīlestība! Lai eņģeļi tevi pavada mūžīgajā ceļojumā. Es saglabāšu tavu smaidu un atmiņas – maigas un stipras. Tu man tik daudz ko iemācīji,» publicējot pirms gada tapušu smaidoša Belmondo portretu, sociālajos tīklos pagājušajā otrdienā vēstīja Marija.
6. septembrī aktieris aizvēra acis uz mūžu.
«Viņš jau kādu laiku bija ļoti noguris. Viņš aizgāja mierīgi,» par Žana Pola Belmando aiziešanu sacīja viņa advokāts Mišels Godests.