Rīga +17°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
– Vai bērniem stāstīt, ka ir Ziemassvētku vecītis?
– Bērniem ir vajadzīgas pasakas, jo bērna domāšana ir daudz tuvāka mitoloģiskajai domāšanai. Tāpēc stāsts par Ziemassvētku vecīti ļoti labi iederas bērna pasaulē. Senās kultūrās bijis ļoti daudz mītu, un arī mūsdienās ir savi mīti. Varbūt mēs dažreiz aizdomājamies, kādēļ mums vispār bērnam ir jāstāsta šādas pasakas, bet, no otras puses, kāpēc viņam to atņemt. Bērna pasaule ir daudz dzīvāka nekā pieaugušo, bērns vairāk dzīvo pasakās, īpaši ap triju gadu vecumu, kad sākas iztēlošanās spēles un mazajam pasakas kļūst īpaši aktuālas.
– Ziemassvētku vecītis ir brīnums, kuram mēs ļaujam noticēt, bet pienāk brīdis, kad mēs šo brīnumu bērnam atņemam, jo viņš uzzina, ka tāda vecīša nemaz nav…
– Patiesībā neesmu dzirdējusi, ka būtu bērni, kam atziņa par to, ka Ziemassvētku vecīša nav, bijusi ļoti traumatiska. Ja šie meli būtu vienīgie, tad pasaule būtu ļoti, ļoti laba…
– Vai vecākiem pašiem tas būtu jāpastāsta?
– Tas vienkārši notiek. Un kas gan tur slikts, ja bērns uzzina, ka īstenībā vecāki ir tie labie cilvēki, kas viņam sarūpē dāvaniņas. Tas nozīmē, ka vecāki par viņu domā un rūpējas. Patiesībā jau Ziemassvētku vecītis simbolizē vecākus.
– Ziemassvētku vecītim ir arī savi palīgi – rūķi. Dažreiz mammas bērniem saka, ka labi jāuzvedas, jo rūķi viņus vēro. Vai tā bērni nevar sākt no rūķiem arī baidīties?
– Reizēm vecāki patiešām rūķos meklē pārāk lielu glābiņu un sāk tos par daudz izmantot. Tas var bērnam radīt arī stresu. Bet ir vērts padomāt – vai šis stress patiešām ir no Ziemassvētkiem, vai arī tas ir visa pārējā ģimenē valdošā stresa kopums? Cik daudz vecāki paši streso un uztraucas par to, vai visiem radiem un draugiem būs sagādājuši pietiekami labas dāvanas, vai līdz svētkiem pagūs izdarīt visus darbus, ko ieplānojuši. Ja mamma visu laiku ir ierauta darbos, bērns, nesaņemot uzmanību, jūtot viņas stresu, varbūt vairāk pačīkst, un tad, protams, vieglāk ir pabiedēt ar rūķiem, nevis iedziļināties tajā, kā mazais jūtas. Ir svarīgi, lai mēs paši sev ļaujam gūt prieku no svētkiem un nesabojājam tos arī saviem bērniem.
– Vai vajag bērnu iepazīstināt ar Ziemassvētku vecīti? Vai labāk, lai viņš paliek tikai bērna fantāzijas tēls?
– Mēs esam dažādi, un arī bērni ir dažādi. Vieniem tas patiks, citiem šķitīs pilnīgi nevajadzīgi. Ja bērns ir ļoti jūtīgs, viņu satrauc jaunas lietas un notikumi, viņš jau tāpat saasināti reaģēs uz gaismām, trokšņiem, jauniem cilvēkiem. Ja iepazīšanās ar Ziemassvētku vecīti bērnam būs milzīgs stress, tad kāpēc gan to vajag? No otras puses, tas ir interesanti, tas ir notikums. Ja bērns ir ekstraverts, viņam Ziemassvētku vecīša ierašanās visticamāk patikts un sagādās prieku. Tas ir tāpat kā jautājums, vai uz bērna dzimšanas dienu aicināt Pepiju Garzeķi, Mikiju vai kādu citu pasaku tēlu. Ir bērni, kurus tas izklaidēs, un bērni, kuriem nepatiks. Vecākiem jāņem vērā, kādas ir bērna vajadzības.
Patiesībā jau mūsos pašos iekšā ir bērns, jo pieaugušajiem patīk iejusties Ziemassvētku vecīša lomā, patīk, ka dāvina dāvanas… Tāpēc ļausim arī sev būt bērniem.
Satikšanās ar Ziemassvētku vecīti
Psihologi norāda, ka vidējais vecums, kad bērnu varētu iepazīstināt ar Ziemassvētku vecīti, ir ap trim gadiem. Bet jāņem vērā, ka ne jau vecums ir noteicošais, bet gan bērna spēja pielāgoties jauniem apstākļiem un svešiem cilvēkiem. Ja bērns ir jūtīgs un bailīgs un ir zināms, ka mazajam gaidāma tikšanās ar Ziemassvētku vecīti bērnudārzā, tad ieteicams viņu pirms tam sagatavot. Grāmatā vai, atrodot attēlu internetā, mazajam var parādīt, kā vecītis izskatās, palasīt dzejolīšus vai stāstiņus par Ziemassvētku vecīti vai noskatīties kādu multfilmu.
