Rīga +1°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Bērniņa gaidīšanas laikā sievieti pārņem jaunas, pat neparastas sajūtas, ar kurām iepriekš nav nācies saskarties, – vienā brīdī gribas raudāt un dusmoties par vissīkāko ikdienas likstu, pēc mirkļa jau līst prieka asaras vai traki sagribas kādu neparastu ēdienu vai našķi. Turklāt kontrolēt jaunās sajūtas ir visai grūti un dažkārt pat neiespējami. Nereti tas rada mulsumu ne vien pašai sievietei, bet arī topošajam tētim un apkārtējiem.
Emocionālais sprādziens
Vecmāte Iveta Bērziņa skaidro, ka par iepriekš neizjustajām vai ļoti sakāpinātajām emocijām un jūtību lielā mērā atbildīgs hormons progesterons. Progesterona līmenis grūtniecības laikā sievietes organismā pieaug līdz ar bērniņa augšanu mammas puncī. Progesterons kā hormons var radīt depresīvas noskaņas, arī nomāktības izjūtu. Sieviete iepriekš nav bijusi pārlieku emocionāla, jutusies labi, bijusi priecīga, taču pēkšņi organismā pieaug šī hormona līmenis un visas sajūtas mainās.» Progesterona galvenais uzdevums ir sargāt grūtniecību – tas atslābina dzemdi, neļauj tai tonizēties un grūst ārā bērnu. «Tieši progesterona daudzums ir tas, kas rada emocionālo sprādzienu tādā ziņā, ka sieviete kļūst vairāk depresīva vai raudulīga.»
Ir sievietes, kas šo hormonu sprādzienu jūt izteiktāk, citas jūtas krietni mierīgāk. Vecmāte stāsta, ka sajūtu intensitāti bieži ietekmē vide, cik mierīga vai stresa pilna ir sievietes ikdiena vai darba gaitas, kā arī savstarpējās attiecības ģimenē. «Jo dzīve vairāk sakārtota, jo mazāk baiļu par nākotni, lielu uztraukumu par sadzīviskām lietām vai attiecībām ar gaidāmā bērniņa tēti vai citiem ģimenes locekļiem, jo emocionāli mierīgāks ir šis laiks. Līdzko emocionālajā bagāžā nāk līdzi stress darbā, nedrošība, nesaskaņas ģimenē vai citas rūpes, sieviete ir nervoza un uztraukta, papildus tam ir arī paaugstināts progesterona līmenis, kas var radīt nomāktību. Dažkārt grūtniecei bijusi neveiksmīga darbadiena, viņa domā, ka aizies mājās, vīrs viņu samīļos, bet viņš ne tā paskatās, kaut gan nav domājis neko sliktu, un tu vairs nevari sevi savaldīt un pat vīrs tevi tracina. Šīs emocijas veļas gluži kā kamols.»
Atkal jau asaras
Papildus paaugstinātajam hormonu līmenim sievietei ir arī jaunas bērniņa gaidīšanas un iznēsāšanas sajūtas. «Sieviete saprot, ka tagad ir māte, lēnām rodas mātišķie instinkti. Viņa kļūst jūtīgāka un daudz emocionālāk uztver gan skumjas, gan skaistas lietas – tik skaisti plaukst ziediņš vai garām pagāja mazs kaķītis, un topošā mamma jau raud no prieka. Gatavojoties bērnam, šīs pozitīvās emocijas ir vajadzīgas – tā daba ir paredzējusi.
Reizēm ir grūti saprast, kurā brīdī tu raudi no stresa, kurā – no dusmām, bet kurā – no prieka. Pati sieviete to apjauš, bet apkārtējie no malas to nesaprot.
Tie ir hormoni, kas to dara, taču, cik daudz šī emocionalitāte izpaužas, atkarīgs no tā, cik sakārtota vai uztraukumu pilna ir sievietes dzīve.» Dažkārt šīs emociju izpausmes nosaka arī katras sievietes temperaments, manieres, audzināšana un attieksme pret apkārtējiem. Tomēr Iveta Bērziņa atzīst, ka hormonu ietekmē arī mierīgāka temperamenta un rakstura sieviete var kļūt nesavaldīga. «Pēkšņi ir tāds haoss, ka vairs nav iespējams būt mierīgai. Šīs reakcijas izraisa progesterons, un, cik ir dažādu cilvēku, tikpat dažādas ir arī izpausmes, kā uz hormonu līmeņa paaugstināšanos reaģē topošā māmiņa.»
Dabas dota izklaidība
Grūtnieces bieži kļūst izklaidīgas, un nereti apkārtējie to notur par kaprīzi vai apzinātu aizmāršību. Taču vecmāte skaidro, ka sievietes domas šajā laikā ir citur. Lēnām jau tiek sakārtotas prioritātes, un sievietes prioritāte pašlaik ir bērniņš, kuru tā izjūt katru mirkli – gan kustības, gan bērniņa būtību. «Sieviete jau ir kopā ar bērnu, un apkārtējās rūpes viņai vairs neeksistē. Taču es piekrītu vēl kādam uzskatam – daba ir devusi šo izklaidību un aizmāršību, lai pēc dzemdībām sieviete aizmirstu dzemdību sāpes. Daba iedod šo tā saukto grūtnieču trulumu, lai nepatīkamās sajūtas aizmirstos un cilvēce turpinātos. Dzemdības ir milzīgs fizisks darbs, milzīga ķermeņa transformēšanās, un ar aizmāršību grūtniecības laikā sieviete jau tiek tam gatavota.»
Siļķi ar putukrējumu, lūdzu!
Grūtniecībā mēdz mainīties arī gastronomiskās vēlmes, piemēram, iepriekš gaļa garšojusi, bet grūtniecības laikā reizēm jau no gaļas smaržas vien var kļūt nelabi ap dūšu. Tāpat ne viena vien grūtniece izmēģina pavisam jaunas un neparastas garšas, kas ikdienā šķiet absolūti nesaderīgas, piemēram, medus kūka ar svaigu gurķi, ķiploku grauzdiņi ar iebiezināto pienu, vīnogas ar kefīru, siļķe ar putukrējumu. Ir grūtnieces, kam ir vēlme tieši pēc konkrētiem produktiem: dillēm, skābā krējuma, citrusaugļiem, olīvām, persikiem, marinētiem šampinjoniem vai šokolādes. Smaržas un garšas sajūtas parasti mainās grūtniecības pirmajā trimestrī. Tas ir laiks, kad var būt slikta dūša, šķebina specifiskas smaržas vai aromāti, kas iepriekš ir patikuši. «Kad bērniņš sievietes ķermenī sāk veidoties un ieligzdojas, viņš ir kā svešķermenis, kas rada savas vielas un blakusproduktus. To varētu saukt par organisma intoksikāciju – sievietes ķermenis it kā tiek saindēts. Un, kad saindējamies, parasti ir slikti un nāk vēmiens. Sievietes organismam bērniņš ir jāpieņem, un laikā, kad tas notiek, var būt slikta dūša. Tāpēc var gribēties kaut ko asāku, ar ko piesiet dūšu, – marinētu gurķi, olīvas, sālītu siļķīti.»
Ja sievietei arī vēlāk prasās kādu konkrētu produktu vai pat specifisku garšu, tas skaidrojams ar hemoglobīna līmeņa krišanos asinīs. «Organismā ir pazemināts hemoglobīna līmenis vai trūkst kādu minerālvielu. Ķermenis to grib kompensēt, taču nevar īsti saprast, ar ko. Grūtniecēm ar normālu hemoglobīna līmeni parasti šādu specifisku vēlmju nav. Taču grūtniecības laikā sieviete kļūst jūtīgāka – iespējams just vairāk garšu nianšu, un jaunās garšas var iepatikties. Hormoni maina arī garšas sajūtas.»
Grūtniecēm bieži gribas arī dažādus našķus un kārumus, turklāt nakts vidū. Vecmāte stāsta, ka saldumi grūtniecēm nav aizliegti, taču, ja naktī sagribas kūku, ir vērts padomāt par uzturu, kādu uzņemam dienas gaitā.
«Ja kārtīgi paēdīsim trīs pilnvērtīgas ēdienreizes un starp tām būs divas veselīgas uzkodas, kūku naktī visdrīzāk negribēsies. Laba un veselīga uzkoda var būt zaļie kokteiļi ar riekstiem, kas ir lielisks dzelzs avots. Ja nu ļoti gribas kādu našķi, nevajadzētu vienā reizē apēst kūku, šokolādi un vēl bulciņu. Vienu dienu var apēst šokolādes gabaliņu, otru – kūkas gabaliņu vai citu saldumu, bet vienā reizē visu ne. Sievietei ir jādomā ne vien par savu, bet arī bērniņa veselību.»
Neesi nejauka!
«Kontrolēt hormonus un to radīto emocionalitāti ir neiespējami. Taču arī grūtniecības laikā cilvēciskās īpašības nav atceltas, un ir vērts padomāt, kā runājam ar apkārtējiem. Saprāta robežās kaprīzes var būt, un tas ir tikai cilvēcīgi. Arī neesot grūtniecei, ir pavisam normāli, ja vakarā tik ļoti sagribas, piemēram, arbūzu. Taču vienmēr to var palūgt pieklājīgi un mīļi: «Vīriņ, man tā gribas šokolādi. Lūdzu, nopērc pa ceļam no darba!» – un viņš visdrīzāk to labprāt arī izdarīs. Taču nevajag pieprasīt neiespējamas lietas, piemēram, ziemā nakts vidū groziņu ar ziedošām vizbulītēm. Ir jāsaglabā cieņa vienam pret otru, pret attiecībām un ģimeni.» Vecmāte atzīst, ka bieži pie kaprīzēm vainojams arī uzmanības trūkums vai nesaskaņas un problēmas attiecībās.
Ja nakts vidū pavēli vīram doties meklēt kūku, šādi problēmas netiks atrisinātas, bet attiecības visdrīzāk pasliktināsies, un, ja katra sīkākā vēlme netiks izpildīta, tas noteikti nenozīmē, ka otrs tevi nemīl.
Ja tomēr otram ne visai pieklājīgi pavēlēts izdabāt kādai grūtnieces vēlmei, bet pašai grūtniecei pēc tam nav diez ko laba sajūta, būtu vērts šo situāciju pašai paanalizēt, lai tas vairs neatkārtotos. «Esam cilvēki, mums ir attiecības. Kādā brīdī var būt attiecību problēmas un varam tās risināt, bet grūtniecība diez vai ir objektīvākais laiks, lai to pilnvērtīgi izdarītu.» Mammām, kuru ikdiena ir stresaināka vai ja sieviete nejūt pietiekami lielu vīra atbalstu, vai grūtniecības laikā ir viena, vecmāte iesaka mēģināt atrast kādu patīkamu nodarbi, kas palīdzēs relaksēties un uzlabot gan pašsajūtu, gan omu. Tas, piemēram, var būt baseina apmeklējums, grūtnieču nodarbības, regulāras pastaigas svaigā gaisā, kāds jauns hobijs vai cita nodarbe, kas palīdzēs justies labāk. Tomēr universāla padoma, kā justies labi, kad pār emocijām un sajūtām lielā mērā valda progesterons, turklāt ikdiena ir uztraukumu pilna, nav – ja emociju ir daudz, iespējams, arī baseina apmeklējums nepalīdzēs kļūt mierīgai un nosvērtai. «Grūtniece savā būtībā ir ļoti skaista. Novēlu sievietēm izbaudīt šo laiku. Sieviete kļūst jūtīgāka, lai sajustu savu bērniņu, partneri. Ja jūti garšas izmaiņas, vienmēr ir vērts aprunāties un ieklausīties vecmātes vai ārsta ieteikumos. Taču arī apkārtējiem vajadzētu mēģināt būt iecietīgiem, kolēģiem un darba devējiem panākt solīti pretī grūtniecei, lai viņai būtu pozitīvāks skatījums uz dzīvi un mierīgāka ikdiena.»
