Izveidoju māla formu speciāli maizei
Stāsta LINDA PRIEDNIECE, keramiķe, no māla uztaisījusi un melnajā ceplī apdedzinājusi ideālo cepšanas trauku savai dabiskā ierauga maizei:
«Lai arī man nav bērnības atmiņu par maizes cepšanu, vienmēr esmu ilgojusies to darīt. Un nu jau trešo gadu cepu maizi – uzreiz varu pateikt, ka joprojām mācos!
Mājās palikšanas krīze šopavasar man bija stimuls maizes cepšanas procesam pievērsties vēl nopietnāk – nu kopš marta manās mājās dzīvo arī ieraugs.
Maizīti cepu reizi vai dažkārt divas reizes nedēļā – tad jau kādu dienu pirms tam izņemu ieraugu no ledusskapja. Īstu skābmaizi gan ne reizes neesmu vēl cepusi, visbiežāk es cepu plaucēto saldskābmaizi ar ieraugu.
Mana plaucētās saldskābmaizes recepte ir šāda: pilngraudu rupja maluma rudzu miltus apleju ar verdošu ūdeni, samaisu, pagaidu, līdz padziest, un pievienoju ieraugu. Tad atstāju uz 6–12 stundām, lai ieskābst, un no rīta pievienoju kviešu miltus (abi milti aptuveni puse uz pusi). Var pievienot arī cukuru, sāli, sviestu, sēklas. Tad mīklu raudzēju aptuveni 4 stundas, pēc tam salieku formās un raudzēju vēl 1 stundu. Cepu arī vismaz stundu, vispirms apmēram 20 minūtes 250 grādos, tad ap 200 grādiem.
Man maizes cepšana nekādi nesaistās ar silikona formām – kaut kā neiet kopā! Tāpēc sākumā maizi cepu dziļā čuguna pannā ar vāku, līdz apdomājos: pag, esmu taču keramiķe, varu uztaisīt maizei ideālo formu no māla! Tā arī izdarīju. Un esmu ļoti apmierināta – ceplī svēpētais māla trauks ir skaists, praktisks, viegli tīrāms, turklāt laikā, kad maizi necep, to var izmantot arī kā servējamo trauku. Patīk arī doma, ka māls ir ekoloģisks, elpojošs materiāls, nav glazēts. Standarta izmērs manai formai ir 8 cm augstumā un 28 cm garumā, un manā cepeškrāsnī ieiet trīs šādi trauki.
Dažas reizes esmu maizi cepusi arī izkurinātā ceplī, kad tas no rīta vēl ir pietiekami karsts. Mistiski, bet maize sanāca labāka – tāda kā kraukšķīgāka. Varbūt tāpēc, ka ceplī jau būtībā ir maizes krāsns princips – apakšā un visapkārt ir karsti ķieģeļi.»