Kāposta brāļi – pakčoji, rožkāposti un kolrābji. Izmēģini arī savā dārzā!

Pakčoji

Tā ir vesela Ķīnas (nevis Pekinas) kāpostu šķirņu grupa, kurai galvenā ēdamā daļa ir lapu kātiņi un bieza lapas galvenā dzīsla. Tās plātne arī ir ēdama. Kāpostu galviņu tie nemaz neveido, tikai kompaktu, piepaceltu lapu rozeti. Aug strauji, tāpēc iespējams audzēt ar tiešu sēju dobē, bet jārēķinās, ka ravēt būs grūtāk, nekā audzējot no dēsta. Šo kāpostu dīgļlapas ir ļoti līdzīgas krustziežu nezāļu dīgļlapām, tāpēc ir grūti atšķirt kultūraugu no radniecīgām nezālēm. Kaut gan Austrumāzijā ir radīts daudz dažādu pakčoju šķirņu, Eiropā tos nereti pārdod bez šķirnes norādes. Lapu kāpostus audzē tāpat kā Pekinas, bet stādīšanas attālumi ir mazāki, jo arī paši augi (lapu rozetes) ir mazāki. Parasti pietiek ar 30–40 cm citam no cita.

Izmēģini šo šķirni!

Pak-čoi. Lapas un kāti ir stingri, kraukšķīgi, ar patīkamu, reizē maigu un pikantu, garšu, tos lieto svaigā un sautētā viedā. Ļoti labi pacieš aukstumu un ienākas 40–50 dienās pēc uzdīgšanas.

Nākamā lapa