Rīga 0°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Lai arī koka grīdas izvēli biežāk nosaka finansiālais aspekts un personiskā gaume, lūkojot pēc jauna grīdas seguma, jāsaprot, kāda būs tās noslodze, jo no tā atkarīgs, kādam kokmateriālam dot priekšroku. Cietākie – ozols un osis – būs piemēroti tādām telpām kā koridors un virtuve, bet skujkoks (priede un egle) guļamistabai, kur uzturamies retāk. Pēdējos gados par populāru izvēli kļuvusi cenā salīdzinoši draudzīgā priedes koka grīda. Ja bieži izmantotās telpās tiek lemts par labu priedei vai eglei, būs jāievēro papildu piesardzība, jo šis materiāls ir tik mīksts, ka pēc kārtīgas balles augstpapēžu kurpēs var sanākt ķerties pie remontdarbiem.
Vispirms – jānoslīpē
Grīdām parasti izmanto ēvelētus jeb kalibrētus dēļus, un lielākā kļūda, ko parasti pieļauj, pašrocīgi apstrādājot tikko ieklātas grīdas, – tās netiek pienācīgi sagatavotas. Pat ja tie ir kalibrēti dēļi, nepieciešama slīpēšana, jo tie jebkurā gadījumā nebūs vienā līmenī. Vislabākā rezultāta sasniegšanai ieteicams izmantot grīdas slīpmašīnu, ko var izīrēt gan lielākajos būvniecības preču veikalos, gan pie dažādiem izplatītājiem.
Pirmajā slīpēšanas posmā jāizmanto rupjš smilšpapīrs – P40, P60 vai rupjāks (atkarībā no tā, cik gludi ir dēļi un vienmērīga virsma). Kad grīda noslīpēta un kļuvusi pietiekami gluda, to slīpē vēlreiz, izmantojot jau smalkāku smilšpapīru – P120. Skujkoku grīdai izmanto smilšpapīru P80, jo dēļi ir sveķaini un smalkāks smilšpapīrs ātri tiks piedzīts ar sveķiem. Ja grīdu plānots eļļot bez toņa, tad arī cietkokam var izmantot smilšpapīru P80. Taču, ja ir doma grīdai piešķirt toni, slīpēšanas pēdējo kārtu veic ar smilšpapīru P100 vai P120.
Citi lasa
Kad grīdas lielākie nelīdzenumi noslīpēti, seko perimetra slīpēšana jeb darbs ar mazo rokas slīpmašīnu. Atkarībā no tā, kā iepriekš noslīpēts lielums, parasti izmanto smilšpapīru P40 vai P60. Kad tas paveikts, seko pulēšana. To dara ar ekscentra jeb orbitālo pulēšanas mašīnu. Ja grīdu nav plānots tonēt, bet tikai eļļot, izmanto P60 vai P80. Perimetru pulē vienu reizi, un tad visu grīdu nopulē ar pulieri jeb viendiska pulēšanas iekārtu.
Otrais solis – tīrīšana
Kad grīda izlīdzināta un nopulēta, seko tās attīrīšana. Pirms grīdas eļļošanas tā ar jaudīgu putekļsūcēju rūpīgi jāattīra no putekļiem. Labāks risinājums ir izvēlēties celtniecības putekļiem paredzēto, jo ierastais mājas putekļsūcējs var neizturēt slodzi, turklāt koka putekļi ir ļoti smalki un var sabojāt filtru vai pat iekļūt motortelpā. Ja grīdu paredzēts eļļot, obligāts priekšnosacījums pēc virsmas atbrīvošanas no putekļiem ir tās mazgāšana. Mazgāšanu veic ar mīkstu drānu un tīru ūdeni, neizmantojot grīdas mazgāšanai paredzētos līdzekļus. Ūdens atver koka poras, kas palīdzēs labāk uzsūkties eļļai. Zini – grīdas eļļošana būtībā ir tās impregnēšana, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai eļļa iekļūst dziļākajos koka slāņos.
Trešais – eļļojam vai lakojam
Kad grīda nožuvusi (atkarībā no klimata telpā tās var būt 30–120 minūtes), iestrādā pirmo eļļas kārtu. Ideāli būtu izmantot speciālu eļļojamo mašīnu, kas ar vibrācijas palīdzību eļļu koka porās burtiski ievibrē. Ja šādu mašīnu nav iespējams iznomāt, var darboties arī ar pulieri, kam galā uzlikts speciāls spilvens jeb pads, kas atgādina sūkli. Šādu padu var izmantot, arī vienkārši turot to rokā.
Svarīgi koku apstrādāt ar pareizu daudzumu eļļas.
Eļļas kārtai jābūt plānai un vienmērīgai, un liekais daudzums ar mīkstu drānu jānoņem, jo koks uzsūc tik daudz eļļas, cik tam nepieciešams, bet vietās, kur gadījies uzklāt biezāku kārtu, paliks nežūstoši pleķi. Eļļot nepieciešams divas reizes. Starp pirmo un otro eļļas kārtu virsmai jāļauj labi nožūt vismaz 12 līdz 36 stundas – atkarībā no mitruma telpā un koka uzsūktspējas. Arī pēc otrās eļļošanas kārtas, pirms sāk pa to staigāt, grīdai jāļauj kārtīgi nožūt.
Lakotu grīdu sagatavošanas process ir līdzīgs, tikai pirms lakošanas grīdu nekādā gadījumā nevajag mazgāt.
Kad uz grīdas uzklāta pirmā lakas kārta, jānogaida 2–8 stundas, līdz tā nožūst, un tikai tad jāklāj otrā. Vidusdaļu var lakot ar rullīti, bet perimetru – ar otu. Lai izlīdzinātu eļļas kārtu, pēc otrās lakas kārtas veic starppulēšanu ar pulieri, kam uzlikts siets (P180–P220). Kad tas izdarīts, grīdu atkal kārtīgi izsūc un veic pēdējo lakošanu. Atkarībā no grīdas noslodzes izmanto triju veidu lakas. Guļamistabai vislabākā būs vienkomponenta laka, pārējām telpām divkomponentu, bet telpās ar maksimālu noslodzi (piemēram, kafejnīcās) priekšroka dodama trīskomponentu lakai.
Skujkoka dēlis nav mēbele!
Proti, tas ne vienmēr būs viendabīgs, tāpēc, pirms izdarīt izvēli, labāk pakonsultēties pie speciālista. Ja tomēr izvēle ir par labu mīkstākam materiālam, tā apstrādi drošāk uzticēt profesionāļiem, jo galarezultāts var krasi atšķirties no iecerētā. Jāņem arī vērā, ka priedes koka grīda rūpīgāk nekā cietāka materiāla segums jāsargā no mitruma. Ja tādu ieklāj koridorā, īpaši ziemā jāuzmanās no tās saskares ar mitrumu, jo sāls un smilšu maisījums ir lielākais ļaunums, ko koka grīdām var nodarīt.
Eļļot vai lakot? Plusi un mīnusi
- Eļļotai grīdai var veikt lokālus labojumus. Vietu, kuru nepieciešams labot, var izslīpēt un atjaunot eļļas segumu – šī vieta saplūdīs ar pārējo klājumu, un nekas nebūs manāms.
- Eļļota grīda ne vienmēr ir jāslīpē – to var notīrīt arī ar speciāliem līdzekļiem. Piemēram, grīdas, kas ir gana senas un kuras dažādu apsvērumu dēļ nedrīkst mainīt (koka grīdu var slīpēt piecas reizes – pēc tam nodilums ir tik liels, ka kļūst redzamas spundes vietas, un dēļi ir jāmaina), var apstrādāt ar speciālu ķīmiju. Šo procesu sauc pat padziļināto mazgāšanu – ķīmiju sajauc ar ūdeni, izmazgā ar speciālu aparātu, izsūc, izmazgā vēlreiz ar ūdeni un veic eļļošanu. Efekts saglabājas pat 30 gadus (ja šo darbību veic regulāri un grīda laikus tiek kopta, par grīdas pilnvērtīgu slīpēšanu var aizmirst uz gadu desmitiem). Tiesa, šī metode neizlabo skrāpējumus vai citus mehāniski radītus defektus.
- Lakotas grīdas lielākais pluss ir tās ekspluatācija – nav jāuztraucas par to, kas uz grīdas nonāk. Tās kalpošanas ilgums ir 10–15 gadi, bet pēc tam gan jāveic pilnvērtīga grīdas atjaunošana, kas sevī ietver slīpēšanu, pulēšanu un lakošanu.
- Eļļota grīda ir jutīga pret mitrumu un netīrumiem, turklāt uz tās nedrīkst ilgstoši atstāt neko izlietu – tas uzreiz jāuzslauka.
- Lakotas grīdas lielākais mīnuss – nevar veikt lokālus labojumus tā, lai tie pēcāk būtu neredzami.
Padomju laika liecība – eļļas krāsa
Katram, kurš saskāries ar vecu koka grīdu atjaunošanu, zināmas padomju laika eļļas krāsas kārtas, kas viena otru piesedz gluži kā kāpostu lapas.
Ja grīdu restaurācijai izmanto celtniecības fēnu, pirmais nosacījums – jāizmanto respirators, jo šīs krāsas radītie putekļi un izgarojumi ir indīgi.
Otrais – jāsāk ar slīpēšanu un smilšpapīru P12, bet perimetram izmanto P16.
Tā kā šīs grīdas visbiežāk klātas vai krāsotas pirms vairāk nekā 20–30 gadiem, parasti tās pie lāgām stiprinātas ar naglām. Pirms krāsas noņemšanas ar dorna un āmura palīdzību dēļos esošās naglas jāpadziļina, lai tās netraucētu tālāko procesu. Pirmajā posmā galvenais ir noņemt veco krāsu tiktāl, lai būtu redzams tīrs koks. Tas būs vizuāli neglīts, skabargains un absolūti nelietderīgs, tāpēc nākamajā kārtā to slīpē ar smalkāku smilšpapīru – P36. Slīpēšana jāveic pa diagonāli dēļu klājuma virzienam divos piegājienos – katru no savas puses. Tad seko perimetra slīpēšana. Kad tas izdarīts, ir laiks aizpildīt visas atsegtās dēļu spraugas un padziļinātās naglu vietas. Tās var špaktelēt ar klasisko koka špakteli, bet tā nav īpaši pateicīga, jo ātri cietē un plaisā, bet pie lielākas vibrācijas mēdz izkrist no šuvju vietām. Grīdu var noslīpēt ar smilšpapīru P100 un smalkās skaidas, kas iegūtas slīpēšanas procesā, sajaukt ar speciālu koncentrātu. Šī masa saplūst ar esošā koka toni un ir izturīgāka par koka špakteli. Trešā opcija ir Kiilto Pro masa (izmaksā vidēji 11 eiro kvadrātmetrā). Kad visa grīda ir pilnībā noslīpēta, bet spraugas un naglu vietas aizpildītas, tiek veikta slīpēšana 20 grādu leņķī ar smilšpapīru P60, kam seko arī perimetra apstrāde. Lai iegūtu maksimālu rezultātu, pēdējā solī veic pulēšanu ar orbitālo pulēšanas mašīnu un smilšpapīru P80–P100.
Iestaigātas taciņas uz lakotas grīdas
Ja ir darīšana ar vēsturiski lakotām grīdām (runa ir par laika posmu, kad tika ražotas lakas ar skābes cietinātājiem, kas šobrīd lielākajā daļā valstu Eiropas Savienībā ir aizliegtas), jārēķinās, ka darbs, lai tiktu pie atjaunotas grīdas, būs daudz ietilpīgāks. Ņemot vērā, ka šīs lakas ir neticami izturīgas un grīdas, kas ar tām lakotas, kalpo ilgi, bojājumi parasti ir lokāli. Laika gaitā izbružājušies mēbeļu nospiedumi vai izveidojušās taciņas, pa kurām notikusi intensīva staigāšana, ir tipiskākās šo grīdu problēmas. Kā jau minēts, lakotām grīdām nav iespējams veikt labojumus, tāpēc no jauna būs jāslīpē visa grīda. Process ir tieši tāds pats kā jaunas grīdas sagatavošanai, tikai – uz ūdens bāzes ražotu laku var noslīpēt ar smilšpapīru P40, bet laka ar skābes cietinātājiem parasti jāslīpē ar smilšpapīru P24–P36, jo tā ir daudz cietāka. Svarīgs moments – slīpējot skābes cietinātāja laku (tāpat kā eļļas krāsas gadīijumā), ieteicams izmantot respiratoru!
Kurš klājums visizturīgākais?
Šobrīd tirgū pieejamas ūdens bāzes lakas, skābes cietinātāju lakas, nano tehnoloģiju lakas, eļļas, vasks un cietvaska eļļa. Nano lakas ir īpaši izturīgas, bet tām ir samērā jaudīgs ķīmiskais sastāvs, tāpēc pirms grīdas atjaunošanas par tās izmantošanu noteikti jābrīdina meistars, kas darbu veiks. Veselībai nedraudzīgas ir arī skābes cietināja lakas, kas no visu minēto pulka rada vislabāko, proti, izturīgāko, rezultātu.
Kāpēc sāk dzeltēt?
Ja dēļu grīda sāk dzeltēt, vispirms svarīgi saprast, ka dzeltē nevis apstrādes materiāls, bet gan pati koksne. Lai gan šobrīd tirgū pieejami vairāki apstrādes līdzekļi, kuru ražošanas tehnoloģija paredz pasargāt koksni no ultravioleto staru iedarbības, tomēr tiešu saules staru ietekmē īsākā vai garākā laika periodā (atkarībā no izmantotā kokmateriāla) radīsies toņa izmaiņas. No tām grīdas pilnībā var pasargāt tikai to krāsošana, tomēr krāsas slānim ir ierobežota izturība pret nodilumu. Ja grīdu paredzēts krāsot, tādā veidā paslēpjot koka dabisko tekstūru, tad, iespējams, ir vērts izvēlēties citu grīdas segumu. Ir gadījumi, kad galdnieki, balstoties uz savām zināšanām par mēbeļu apstrādi, iesaka eksperimentēt un vispirms grīdu beicēt, bet pēc tam apstrādāt ar laku. Eksperimentēt dažreiz nav slikti, bet to noteikti nevajadzētu darīt uz visas grīdas. Speciālisti tomēr norāda, ka beicēt grīdu nav laba ideja, jo šī tehnika uz tik lielas platības vienkārši neizdosies. Arī grīdas pārklāšana ar pigmentlaku tikai ļoti retos gadījumos sniedz vēlamo rezultātu, tāpēc faktiski vienīgā iespēja, kā tikt pie piesātināta toņa koka grīdas, ir tās eļļošana.
Raksts tapis ar Meža attīstības fonda atbalstu.
