• Lai pagraba aukstums neienāk istabā…

    Māja
    Evija Puķe-Jansone
    Ievas Māja
    Ievas Māja
    4. marts, 2021
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Ja zem mājas ir pagrabs, pirmā stāva istabās nereti problēmas sagādā auksta grīda – salst kājas, turklāt vēsā grīda ēd dzīvokļa siltumu. Taču šī problēma ir risināma. Konsultē Juris Biršs, būvinženieris, RTU Būvniecības fakultātes docents

    Kāpēc grīda tik auksta? Pagrabā ir mitrs gaiss. Mitrums laužas cauri betona vai koka pārsegumam un nonāk līdz dzīvojamām telpām, ievērojami ietekmējot siltuma zudumus, jo ūdens siltumietilpība ir divdesmit piecas reizes lielāka nekā gaisam.

    Ja pagrabs ir mitrs un, māju būvējot, nav pietiekami daudz domāts par siltumizolāciju, pagrabs spēj uzsūkt teju vai visu siltumu no telpām, kas atrodas tieši virs tā. Nelīdz ne jauni logi, ne siltinātas ārsienas. Siltums tik un tā aizplūdīs uz pagrabu, ja grīdai nebūs siltumizolācijas, kas kavētu mitrumam no pagraba nokļūt istabās. Taču nepareizi būtu ar situāciju samierināties – grīdu vienmēr iespējams uztaisīt tādu, lai pagrabs netraucētu dzīvojamo telpu siltumam un lieki netukšotu saimnieka maciņu.

    Jebkurā variantā, ja ieplānota jebkāda grīdas pārbūve un siltināšana, remonts jāsāk nevis ar pirmā stāva dzīvojamām telpām, bet gan ar pagrabu.

    Vispirms – ar tā grīdu. Ja pagraba grīda ir jau nobetonēta, tad viss kārtībā, jo betona kārta kavē grunts mitruma nokļūšanu pagrabā.  Bet, ja grīdas vietā ir klons vai tikai grunts, tad vispirms tā jānobetonē (vajadzīga vismaz 50 mm bieza betona kārta). Lai pagrabā neveidotos pārāk daudz mitruma, jānodrošina arī ventilācija. Proti, jāierīko ventilācijas restītes pagraba logos (ja tādi, protams, ir), jāsaved kārtībā ventilācijas šahtas, jāiztīra ventilācijas cukas.

    Veicot turpmākos darbus, svarīgi noskaidrot, kāds ir pagraba pārsegums: koka vai betona. Atkarībā no tā remontdarbi jāveic atšķirīgi.

    Ja pārsegums ir betona

    Tad pagraba griestus var droši siltumizolēt un aplīmēt ar 20–30 mm biezām ekstrudēta putupolistirola plāksnēm, kas neļaus siltumam un arī mitrumam nekur aizplūst. Tikai tad, kad šis galvenais un svarīgākais darbs ir paveikts, var sākt pirmā stāva grīdu remontu. Vecā grīda jānojauc līdz betona pārseguma izlīdzinājumam. Pamatni vajadzētu papildus izlīdzināt, izmantojot kādu no betona virsmām paredzētajiem grīdas izlīdzinātājiem. Kad pamatne nožuvusi, telpā pa visu perimetru – no sienas līdz sienai – ieklāj 50 mm biezas putupolistirola vai kāda cita siltumizolācijas materiāla plāksnes.

    Tālāk mūsu eksperts iesaka uz siltumizolācijas plāksnēm likt mitrumizturīgo rīģipsi (divus centimetrus atkāpjoties no sienas un citiem šķēršļiem, piemēram, cauruļvadiem). Kad tas uzlikts, šķērsām (90 grādu leņķī attiecībā pret pirmo rīģipša kārtu) liek otru kārtu grīdas rīģipša – var izmantot, piemēram, KNAUF Bodenplatte. Katra rīģipša kārta ir aptuveni 12 mm bieza.

    Abas kārtas sastiprina ar skrūvītēm vai salīmē ar līmjavas piciņām. Divus centimetrus platās malas no sienas un šķēršļiem atstāj brīvas, bet savienojuma vietas aizšpaktelē. Kad grīda virs pagraba ir šādi sagatavota, virsū var likt jebkuru materiālu: parketu, flīzes, linoleju vai laminātu. Protams, katram materiāla ir savi plusi un mīnusi, taču tas ir gaumes jautājums. Pagraba mitrums grīdas segumu vairs nebojās!

    Ja pārsegums ir koka

    Ar koka pārsegumu ir sarežģītāk nekā ar betona. Juris Biršs uzskata, ka tāds pārsegums vispār nav ieteicams, un, ja mājai tiek veikta rekonstrukcija, to ieteicams nomainīt ar betona vai metāla pārsegumu. Ja pagrabam ir koka pārsegums, griestus nedrīkst ne apšūt ar siltumizolācijas plāksnēm, ne betonēt, ne kā citādi aiztaisīt.

    Koka daļām jāelpo, un tām pagrabā jābūt redzamām! Ja kokam nebūs nodrošināta iespēja normāli elpot, ar laiku tas sāks bojāties un pūt, koksnē iemetīsies mitrā vai sausā trupe. Tas pats jāņem vērā, arī betonējot grīdu – nevajag tajā atstāt koka daļas, jo koks ar laiku sāks bojāties, sabojājot visu grīdu – tā kļūs nelīdzena un, iespējams, arī izdalīs neaptīkamu aromātu. Taču, protams, ne jau visiem būs iespēja veikt tik apjomīgus rekonstrukcijas darbus, lai pagraba koka griestus nomainītu pret betona griestiem.

    Lai koka pārsegumam būtu ilgāks mūžs, tas no pagraba puses papildus ir jāapstrādā ar kādu no antiseptiķiem, bet siltināt gan nedrīkst – pagrabā jānodrošina teicama gaisa apmaiņa.

    Veidojot grīdu virs pagraba, uz koka pārseguma uzklāj telpisko ģeomembrānu – ruļļveida plastmasas materiālu ar telpiskām pumpiņām 8 mm augstumā. Šis materiāls jāklāj ar pumpiņām uz leju. Tālāk grīdu veido tāpat kā uz betona pārseguma.

    Vai palīdzēs siltā grīda?

    Ziemā siltā grīda, protams, glābs jebkurā situācijā, taču jāņem vērā, ka vasarā telpā, kur no pagraba laužas mitrums, šāda grīda būs īpaši mitra un auksta, un var gadīties, ka arī vasarā nāksies tērēt naudu, lai sildītu grīdu. Secinājums: arī ierīkojot silto grīdu, jābūt siltumizolācijai starp dzīvojamām telpām un pagrabu, citādi siltā grīda būs tikai plāksteris, kas būtībā problēmu neatrisinās.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē