Rīga +13°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pieredzē dalās Anija Pelūde, Ievas Veselības galvenā redaktore, kuras hobijs jau daudzus gadus ir dārzs.
Konkrētos ieteikumus, kuri tālāk sekos un ko esmu nodēvējusi par ceļa stabiņiem vai ceļazīmēm, būtu vērts ņemt vērā, lai brauciens izdotos drošāks un nenāktos atrasties grāvī. Tie nav manā amatieres galviņā no zila gaisa dzimuši – nē, tā ir esence no profesionāļu sacītā. Un manas autoritātes dārza lietās ir: Dārzkopības institūta pētnieki, Uldis Gross (Grosa kokaudzētava), Sanita un Raivis Reinbergi (Puķu lauki), Maija Baiža (Baižas), Daila Trubiņa (Dailas rozes), Ilga Kumeliņa (Latroze), Mārtiņš Maltenieks (Mazā dārzniecība), Gatis Kužums (vinogustadi.lv) un Edgars Zihmanis (vinogudarzs.lv).
Ziemcietes
Te nav vienas universālas formulas, kas derētu visām, – noteikumus diktē puķes daba un augsne, kurā tā aug. Vienai ar lielu apetīti vajag uz šķīvja pasniegt vairāk, citai – pavisam maz vai nemaz. Kaut vai lavandas, auzenes, sāres ir ļoti pieticīgas, toties divmetrīgajām krastkaņepēm un sudrabsvecēm, lai izaugtu man pāri galvai, nepieciešama bagātīga augsne un vairāk ēdiena. Arī tām un vēl dažām normālajām ziemcietēm (pēc izlases) augustā, septembrī iedodu komplekso mēslojumu, kas satur vairāk kālija, lai pagūst nobriest. Tāpat fosfora saturs vēlams lielāks nekā pavasara mēslojumā, jo tas stiprina sakņu sistēmu un palīdz augam sagatavoties ziemai. Jo pilnvērtīgāk ziemciete paēdīs, jo izturīgāka tā būs ziemā. Bet – nepārspīlē! Labāk mēslojumu uzkaisīt (ierušināt augsnē) mazāk nekā par daudz. Es parasti ņemu sauju (manējā nav liela!) uz diviem kvadrātmetriem (citi iesaka uz vienu kvadrātmetru). Tajās dārza vietās, kur zeme ir izteikti mālaina, to ik pa laikam uzlaboju ar neitralizētu kūdru, tā arī dod savas barības vielas.
Augustā un vēl septembra pašā sākumā ar mēslojumu mēdzu palutināt rudenī ziedošās puķes, piemēram, miķelītes, helēnijas, lai tām pietiek spēka izrādīties visā krāšņumā. Tad izmantoju oranžo Kristalonu (NPK 6–12–36).
Peonijām septembra sākumā iedod mēslojumu, kurā ir kalcija un kālija pārsvars.
Rozes
Viņas ir manas luteklītes, izredzētās, kurām tiek visvairāk: agri pavasarī, tad maijā, vasaras sākumā, arī ziedēšanas laikā un vasaras beigās. Jūnijā, jūlija sākumā rozes baroju ar minerālmēsliem, kuros slāpeklis, fosfors un kālijs ir līdzsvarotās attiecībās. Vēl pašā augusta sākumā pēdējo reizi var iedot mēslojumu, kas satur nedaudz slāpekļa, taču augusta otrajā pusē līdz septembra sākumam (vienu reizi, kad ir laiks) augsnē ierušinu komplekso mēslojumu, kas satur daudz kālija. Vislabāk, ja izdodas veikalā atrast tādu, kurā nemaz nav slāpekļa (jo veicina augšanu, kas vairs nav vajadzīga) vai slāpekļa ir ļoti maz – līdz 5. Piemēram, Baltic Agro mēslojums NPK 0–8–18, ārzemju internetveikalos var nopirkt tādu, kam NPK 0–12–24. Ja vasarā rozes bagātīgi mēslotas, rudens pusē tās parasti sāk dzīt garus, spēcīgus dzinumus. Mana pieredze: ja kāliju neiedod, līdz pirmajam aukstumam tie nepaspēj nobriest, un pavasarī nākas nogriezt, jo ir nosaluši.
Otrs variants ir iedot rozēm kālija magnēzija granulas. Pirmā gada stādiem uzkaisu sauju, bet lielajiem vecajiem krūmiem – trīs vai pat četras. Granulas ar kaplīti ierušinu augsnē un, ja laiks sauss, būtu pamatīgi jāsalaista, lai tās izšķīst. Taču es tam esmu par slinku. Tāpēc parasti novaktēju, kad pie debesīm parādās zilimelnie lietus mākoņi un radari arī rāda, ka tūlīt riktīgi līs, un tad veicu rožu barošanas misiju.
Profesionālie audzētāji smagākā augsnē izmanto arī kālija sulfātu (10–15 gramus izšķīdina 10 litros ūdens), vieglākā augsnē – magnija sulfātu (ņem 5 gramus uz 10 litriem ūdens). Daila Trubiņa savām rozēm augusta otrajā pusē (to paturi prātā nākamajam gadam) uzberot arī pa saujai koku pelnu, jo tie satur kāliju, kalciju, magniju un citus mikroelementus. Bet ne vairāk, jo izteikti sārmaina augsne rozēm nepatīkot.
Teorētiski zinu, ka jau vēlā rudenī, kad rozes iet pie miera, bet zeme vēl nav sasalusi, būtu labi ap katru krūmu pa perimetru aplikt (gravītī, un tad aizrušināt!) satrūdējušus kūtsmēslus vai augsnē iestrādāt Biolan kūtsmēslu granulas, taču praktiski man tam vienmēr pietrūcis laika un iedvesmas. Rudens tomēr!
Es savas rozes arī neatlapoju, jo, kamēr lapas nav nobirušas (runa ir par veselajām, ne slimajām ar brūnajiem plankumiem!), tikmēr augs caur tām vēl barojas.
Krūmmellenes
Tāpat kā citiem augiem, arī krūmmellenēm vasaras otrajā pusē vajag vairāk kālija, lai tās pirms ziemas nobriestu, uzlabotu savu ziemcietību un izturību pret slimībām. Krūmmellenes mēslo augusta beigās vai septembra sākumā, tiklīdz ogas nolasītas. Vēlāk mēslojumu nav jēgas bērt, jo augi nepaspēs uzņemt barības vielas un kālijs ar nokrišņu ūdeņiem ātri aizskalojas projām.
Vislabāk lietot kālija sulfātu, kas paskābina augsni. Krūmam vajag 20–50 gramus atkarībā no tā lieluma. Kālija sulfāta šķīdumu nolaista sakņu zonā vainaga diametrā, kur atrodas sakņu gali, kas vislabāk spēj to uzņemt. Var izmantot arī kombinēto mēslojumu, kas satur daudz kālija. NPK attiecības varētu būt dažādas, piemēram, 5–25–25. Atkal pats galvenais ir skatīties, lai slāpekļa nebūtu vairāk par 5. Smalko sakņu dēļ liela sāļu koncentrācija ir bīstama – pieaugušiem krūmiem, kas ir jau cilvēka augumā, vienā reizē jādod ne vairāk par 80–100 gramiem mēslojuma uz kvadrātmetru, bet mazam krūmiņam ap 40 gramu. Ja krūmmelleņu lapas ir lielas, spīdīgas, zaļas un labi veidojas jaunie dzinumi, var mēslot mazāk.
Skujkoki
Tos parasti pabaroju agri pavasarī, kad zeme iesilusi, dodu gadiem pārbaudītu vērtību – ilgspēlējošo komplekso mēslojumu Novatec Classic (NPK 12–8–16) vai Osmocote (NPK 11–11–19) pilnmēslojumu. Rudenī savām eglēm, priedēm un tūjām parasti nedodu neko. Kāpēc parasti? Jo daudz ko nosaka arī vasaras tonis. Ja tā bijusi karsta un sausa un mani pirms pāris gadiem stādītie skujenīši neizskatās labi, augusta sākumā pirms lietus uzberu mazliet Novatec Classic. Tā teikt, izlīdzos ar šo, ja nav nekā speciāla, skujkokiem paredzēta, kurā slāpekļa būtu mazāk par kāliju. Vecākus kokus gan vasaras beigās papildus nebaroju un arī pavasarī vai vasarā reti kad tiem kaut ko iedodu. Ja nu vienīgi nomulčēju ar kūdru vai paberu mēslojumu pret skuju brūnēšanu (atkarībā no reālās situācijas).
Vīnogas
Zinot, ka vīnkoks ir ar 60–70 centimetru dziļu sakņu sistēmu, kas plešas 2–7 metru attālumā uz visām pusēm, iedomājos, ka manējās jau noteikti ir tikušas peoniju dobē… Ābelei vai bērzam jaunie dzinumi un zari aug tikai līdz Jāņiem un pēc tam pārkoksnējas. Toties vīnoga var augt visu vasaru un rudenī būt zaļa, nepārkoksnējusies un nosalt jau dažos mīnus grādos, tāpēc ir jāaptur augšana. Augusts, kā saka Edgars Zihmanis, ir pēdējais brīdis, kad vīnogas galotņot, lai tās vairs neaugtu garumā, bet dzinumi briestu resnumā. Ja vīnogu mēslos vēl augustā vai septembrī, tā sāks augt ar vēl lielāku sparu, slikti ziemos un slimos.
Gatis Kužums augustā vienreiz nedēļā savus vīnogulājus piebaro caur lapām ar Kelik Potassium, kas satur tīru kāliju. Ideāli! Augs šo mēslojumu ļoti labi uzņem, tas veicina zaru nobriešanu un paaugstina cukura daudzumu ogās. Noteikti labs padoms. Bet es tā darīšu, kad būs vairāk laika. Tagad aprobežojos vien ar diviem citiem pasākumiem. Pirmais: oktobra beigās, kad veģetācija beigusies (ne agrāk!), ap katru no savām četrām vīnogām pusmetra, metra rādiusā viegli uzkaisu kālija hlorīdu. Pa ziemu augiem nevēlamais hlors izskalojas un paliek tikai vēlamais kālijs. Otrs: par pieciem gadiem vecākiem vīnogulājiem (ne jauniem!) oktobra beigās, kad nobirušas lapas, ap saknēm aplieku vienu vai divas šķipeles kūtsmēslu (der arī svaigi), lai ar lietu ieskalojas zemē, pārstrādājas, augsnē sāks darboties labie mikroorganismi. Kūtsmēsli ir arī laba zemsedze pret kailsalu. Bet ne jaunām vīnodziņām, jo kūtsmēslos mēdz būt maijvaboļu kāpuri, un tad tie nograuž saknes.
Lapu koki un krūmi
Veselīgos un spēcīgos rudenī nebaroju. Tikai tos, kas nesen stādīti un tiešām neizskatās labi, vārgulīši. Tiem der Baltic Agro mēslojums (NPK 0:8:18). Tas nostiprina saknes un palīdz pārkoksnēties dzinumiem.
Koku pelnus tagad vari bērt kompostā.
Augļu koki un ogulāji
Jāpiekrīt Dārzkopības institūta pētniekiem, ka viskorektākā atbilde uz šo jautājumu būtu augsnes analīzes. Proti, augļu kokiem papildus vajadzētu dot tikai to, kā augsnē trūkst. Ja analīzes nav veiktas, pavasarī var izvēlēties komplekso mēslojumu ar tādu NPK, kam visi skaitļi vienādi, piemēram, 15–15–15, cerībā, ka tā būs optimāla izvēle. Profesionāļi parasti skatās arī jaunos pieaugumus – ja tie ir pietiekami gari, kociņus var papildus nebarot.
Ko es no viņiem esmu pārņēmusi? Pirmais: vēlā rudenī, kad lapas nobirušas, bet temperatūra vēl turas mazos plusos, zālienu un nokritušās lapas ap augļu kokiem apsmidzinu ar 4–5% karbamīda jeb urīnvielas šķīdumu, lai tās ātrāk sadalās, – būs gan mēslojums, gan dezinfekcija, profilakse pret slimībām. Otrs: kad zeme jau atdzisusi, kur plikākas saknes, pusauga augļu kokiem un krūmiem rudenī var uzbērt sadalījušos kūtsmēslus, bet tie noteikti jāierok, citādi brūnajam zeltam nebūs nekādas jēgas, jo slāpeklis izkūpēs gaisā.
4 būtiskas nianses
- Rudenī augus baro ne vēlāk kā septembrī! Kāpēc? Kad gaisa temperatūra noslīd zem plus 10 grādiem, mēslošanai vairs nav lielas jēgas, jo zemā temperatūrā augi barības elementus nespēj uzņemt. Smagā, mālainā augsnē rudenī piegādāto kāliju un fosforu var uzskatīt par ieguldījumu nākotnei, jo tie augsnē saistīsies, veidojot pamatmēslojumu nākamajam gadam, taču vieglās smilšainās vai kūdras augsnēs kālijs un fosfors pa ziemu izskalosies.
- Atceries: kālija nitrātu rudenī noliec malā līdz pavasarim! Jo tas satur slāpekli, kas veicina augu augšanu, un, tuvojoties ziemai, tas nav vēlams.
- Kālija saturam kompleksajos minerālmēslos, ko lieto rudenī, jābūt vismaz 20. Slāpeklim – no 0 līdz 5.
- Ievēro devas! Vairāk ne vienmēr nozīmē labāk, jo, mēslojumu pārdozējot, augs cietīs no pārāk augstas sāļu koncentrācijas. Ja kāda elementa būs par daudz, tiks nobloķēta kāda cita uzņemšana.
Jo pilnvērtīgāk augs paēdīs, jo izturīgāks tas būs ziemā. Bet nepārspīlē! Labāk mēslojumu uzkaisīt mazāk nekā par daudz.
