Rīga +11°C 
Diemžēl daudzos dārzos ziemas sals nav palicis bez sekām. Stipri cietuši persiki, bet citu kauleņkoku bojājumi atšķiras pa šķirnēm. Tāpēc ieteiktu nesteigties ar vainagu veidošanu kauleņkokiem. Jaunākiem kokiem var pagriezt mizu uz resnākajiem zariem un stumbra – ja ir nobrūnējusi kambija kārtiņa, tad ļoti iespējams, ka koks vairs neatjaunosies. Ja kauleņkoku vainagu veidos pirms pumpuru plaukšanas, ir ļoti liela iespēja nogriezt veselo zaru, bet salušais paliks. Skābo ķiršu un diploīdo plūmju šķirnes, kuru raža pārsvarā veidojas uz pušķzariņiem, varētu būt cietušas vairāk – tikai ziedpumpuri, mazie pušķzariņi vai pat lielākas koka daļas. Ja pavasaris sāksies mierīgāk, bez straujiem temperatūras kāpumiem, bojājumu būs mazāk.
Aprīlī var veidot vainagus sēkleņkokiem – ābelēm un bumbierēm. Sākt vajadzētu ar vecākiem kokiem, kam straujāk jāataug. Jaunākus kokus var veidot vēlāk.
Retina un veido ogu krūmus, krūmmellenes un krūmcidonijas – izgriež zaru daļas, kas ir apsalušas un kļuvušas tumšas. Ja sniegs noliecis krūmu zarus, visdrīzāk tie nepacelsies, tāpēc vai nu jāuzsien, vai jāizgriež, lai ogas nevārtās pa zemi.
Pēc pārmitrā pagājušā gada un šīs ziemas sala uz stumbriem var būt mizas iegrimumi vai sveķojošas brūces, tad bojāto mizu ar nazi apgriež līdz veselajiem audiem un apstrādā ar brūču ziedi vai 1 % vara vitriolu. Ja brūces neapkops, tajās var attīstīties slimības un kaitēkļi.
Aprīlis ir arī koku un krūmu stādīšanas laiks. Stādīt vajadzētu pēc iespējas agrāk – kamēr augsnē vēl saglabājušies sniega kušanas ūdeņi.
Svarīgi ievērot stādīšanas dziļumu. Krūmiem tas ir par 5–10 cm dziļāk, nekā tie auguši, lai uzlabotu krūma augšanas sparu. Vieglākā augsnē stāda dziļāk, smagākā – seklāk. Pēc iestādīšanas krūma zari ir jāapgriež, atstājot 2–3 pumpurus virs augsnes. Stādot augļu kokus, svarīgi zināt, kāds ir potcelms. To var redzēt auga pasē vai pajautāt stādu tirgotājam.
Ja ir augumu samazinošs potcelms, tad potējuma vietu stāda virs augsnes virskārtas – jāņem vērā, ka augsne pēc stādīšanas nosēžas, un jāzina, vai tiks lietota mulča. Ja potējuma vieta būs augsnē, pote sāks veidot savas saknes un koks vairs nebūs maza auguma.
Ja kokam ir sēklaudžu potcelms, tad potējuma vietu stāda nedaudz zem augsnes virskārtas. Tas ir ļoti būtiski plūmēm, lai Kaukāza plūme, kas pārsvarā tiek izmantota kā potcelms, nedzītu sakņu atvases. Dažkārt pastiprināta atvašu veidošanās var norādīt uz stumbru ziemas bojājumiem, kas traucē normālai barības vielu plūsmai. Tad vajadzētu apskatīt stumbrus, vai nav jāveic brūču kopšana.
Iegādājoties stādus, skatās uz laika apstākļiem un augu saknēm. Pavasara saulē un vējā kailsakņu stādiem saknes žūst ļoti strauji, un pirms stādīšanas nedrīkst ļaut iekalst saknēm. Bieži vien tas ir iemesls, kāpēc augi pēc iestādīšanas nīkuļo. Ja stāda augus no podiem, pirms stādīšanas tos izmērcē ūdens traukā. Iestādot sausu sakņu kamolu, salaistīt to ir ļoti grūti, un augs var aiziet bojā.
Uzsien aveņu un kazeņu jaunos dzinumus, lai vēlāk ogu raža tos nenoliec un nenolauž.
Novāc zemeņu vecās lapas, uzirdina apdobes.
Ja vien iespējams, jau agri uzirdina apdobes – tas samazinās kailgliemežu un citu kaitēkļu savairošanos.
Arī pārrokot komposta kaudzes, var iznīcināt tur ziemas guļā mītošos kaitēkļus un to kāpurus – maijvaboles, zemesvēžus u. c.
Aprīļa otrajā pusē, ja augi ir pamodušies, tiem var dot gan organisko, gan minerālo mēslojumu. Spēcīgi augošie augi nav jāmēslo, jo tas vēl vairāk rosinās augšanu, un pārmēsloti augi bieži vien var būt kādas slimības cēlonis.
