«Manam dēlam Ričardam ir gads un divi mēneši, un katru dienu pavadu kopā ar viņu. Pārsvarā esam divatā, jo vīrs strādā. Dēliņš slikti guļ, tāpēc gluži vai svēta lieta man ir ikrīta kafija. Bet īstu svētlaimi sagādā iespēja kopā ar bērnu pagulēt diendusu vai vienkārši nesteidzīgi ieiet dušā. Tādas pavisam ikdienišķas lietas, taču šobrīd tās man visas ir ekstras,» žurnālam IEVA atklāja Rūta Reinika-Preisa.
Viņas un uzņēmēja Jāņa Preisa ģimenē pagājušā gada sākumā ienāca mazulis, un tas abu dzīvēs ienesa vēl lielākas pārmaiņas nekā pandēmija. Tāpēc dēla pirmajā jubilejā Rūta atzinās: «Paldies Ričiņam, paldies manam puisītim, kas šo koronas laiku padarījis par foršāko laiku manā dzīvē!»
Mājsēdē jaunā māmiņa aizrāvās ar pavārmākslu.
Citi lasa
«Savulaik ēst gatavoju reti, un man arī ne īpaši patika. Izrādījās – gatavošana mani uzlādē! Ne vienmēr man patīk rezultāts, bet pats process gan. Izmēģinu arvien jaunas receptes.
Dēla dēļ bija jāatsakās no dažiem produktiem, tad sāku eksperimentēt – saldo un kūku pagatavošanai izmantoju griķu, kukurūzas, zirņu miltus.
Tagad mūsu mājās bieži ir veselīgi kēksiņi, kūkas, pankūkas,» stāsta Rūta.
Savukārt viņas kāri pēc ceļojumiem, kas pirms ārkārtējās situācijas ieviešanas bija nozīmīga daļa Rūtas dzīves, remdē bijušās kolēģes Zanes Eniņas grāmata Nekaunīgais pingvīns. «Zane apraksta, kā ceļojusi pa Dienvidameriku, bet finālā dodas uz Antarktīdu. Šo grāmatu cenšos lasīt pēc iespējas lēnām, baudot pa mazam gabaliņam, lai man pietiek ilgākam laikam. Tā ieved mani pilnīgi citā pasaulē, kopā ar Zani izbaudu ceļojumu piedzīvojumus,» atzīst Reinika.
Viņas karjera allaž bijusi saistīta ar cilvēkiem, un dzīvās komunikācijas Rūtai pietrūkst visvairāk. «Tāpēc milzīgu prieku sagādā katra nejauša satikšanās ar draugiem, paziņām. Piemēram, šodien, staigājot ar dēlu, uz ielas satiku savu grāmatvedi. Protams, ievērojot distanci, norunājām aptuveni pusstundu. Šī tikšanās iedeva lādiņu un pozitīvas emocijas visai dienai,» neslēpj viņa.
«Patīkamus mirkļus sagādā ikviena izraušanās no ikdienības.
Šad tad abi ar vīru noīrējam numuriņu kādā Vecrīgas viesnīcā. Tā ir lieliska iespēja pabūt divatā un izbaudīt, it kā mēs atrastos ārzemēs.»
Arī ilgām pēc kārtīgas izdejošanās Rūtas ģimenē ir atrasts lielisks risinājums.
«Nu jau vairākus gadus man un vīra lielajiem bērniem ir tradīcija YouTube sameklēt un izpildīt Jazz dance – dejas, kur tāds kā multiplikācijas filmu varonis rāda priekšā dažādas kustības, kurām jāseko līdzi un jāatkārto. Šāda atrakcija ļoti vieno ģimeni un sagādā pozitīvas emocijas, kuras šobrīd mums visiem tik ļoti vajadzīgas. Un, protams, tā ir arī kārtīga izsmiešanā un kustību prieks. Dažkārt mums piebiedrojas arī mans brālis Lauris, tad izdejošanās ir vēl jautrāka,» pastāsta viņa.