Abonē SANTA+ un saņem astrologa prognozi savam nākamajam gadam!
ABONĒT!
  • Cik daudzi Latvijā slimo ar celiakiju?

    Slimības
    Ilze Olšteina
    27. aprīlis, 2023
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Pixabay
    Celiakija ir reta gēnu noteikta slimība, kad no ēdienkartes jāizslēdz pilnīgi visi graudaugi, kuri satur olbaltumu glutēnu jeb lipekli, kas atrodas kviešu, miežu un rudzu graudos. Cik daudziem Latvijā diagnosticēta celiakija, stāsta gastroenterologs Mārcis Leja.

    Ar celiakiju ir dīvaini, jo tā vienlaikus ierindota gan to desmit slimību sarakstā, kuras ārsti visbiežāk palaiž garām nediagnosticējot, gan vērojama šīs slimības hiperdiagnostika. Celiakiju aprakstīja jau pirms 100 gadiem, bet tad vēl nezināja, kā šiem cilvēkiem palīdzēt, daudzi mira.

    Tagad zināms, ka visu mūžu jāievēro stingra bezglutēna diēta. Slimība ir tievās zarnas gļotādas bojājums, kuru izraisa glutēns.

    Atkarībā no tā, kurās vietās atrodas bojājumi, organismā traucēta dažādu uzturvielu uzsūkšanās. Tāpēc simptomi var būt dažādi: sāpes, gremošanas traucējumi, vemšana, neiroloģiski simptomi, svara zudums, mazasinība u. c. Tikai pēc simptomiem vadīties nedrīkst, diagnoze noteikti jāapstiprina ar izmeklējumiem. Latvijā daudzus gadus bija pieejami testi, kas tika atzīti par neuzticamiem. Pēc tiem sanāca, ka celiakija Latvijā ir katram piektajam!

    Tāpēc cilvēki, kam celiakijas diagnostika veikta nepilnīgi, iespējams, bezglutēna diētu ievēro bez vajadzības, un tā būtu jāpārskata.

    Patiesībā vajadzīgi divi izmeklējumi: biopsija no tievajām zarnām un uzticams seroloģiskais tests. Tikai tad, ja abi izmeklējumi ir pozitīvi, var noteikt diagnozi un tad ievērot bezglutēna diētu. Reizēm, ja viens no šiem izmeklējumiem ir pozitīvs, tiek veikts arī ģenētiskais tests, kas palīdz izslēgt slimību. Proti, ja rezultāts ir pozitīvs, tas vēl neko nenozīmē, jo ne jau visi, kam ir ģenētiska nosliece, arī saslimst. Toties šis tests var palīdzēt neskaidrās situācijās.

    Dati liecina, ka Latvijā celiakija izplatīta 0,3–0,49 procentiem iedzīvotāju, tas ir mazāk nekā Eiropā kopumā.

    Tomēr bezglutēna produktu patēriņš joprojām ir liels.

    Cilvēkiem, kam nav celiakijas, toties ir pārlieku liela jutība pret glutēnu, par ko īpaši aktīvi runā pēdējos gados, pašiem jāpavēro, cik daudz maizes viņi drīkst ēst. Latvijā aptuveni 15–20 procentiem cilvēku ir funkcionāli gremošanas traucējumi, un, iespējams, daļai no viņiem kļūst slikti tieši pēc maizes ēšanas. Bet pie vainas var būt arī placebo efekts. Ja cilvēks izlasa, ka daži glutēna dēļ nepanes maizi, viņš sāk domāt, ka tas pats attiecas arī uz viņu.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē