Mūžzaļais friziera sapnis — bukši

Bukši (Buxus sempervirens) ir mūžzaļi lapaini krūmi, kuru blīvais zarojums un padevīgais raksturs veidošanas ziņā ir slavens jau vēsturiski. Rūpīgi koptajos Eiropas karaļnamu dārzos buksis ir neatņemama sastāvdaļa vismaz kopš 18. gadsimta. Un visnotaļ pelnīti, jo tas ir viens no retajiem mūžzaļajiem lapainajiem augiem, kuru ar cirpšanas palīdzību var pārvērst ģeometriskās figūrās. Turklāt dažnedažādās – sākot jau no pavisam zemiem dzīvžodziņiem vai bumbām vien pārdesmit centimetru augstumā no zemes un beidzot ar lielām figūrām dažu metru augstumā.

Perfekta dārza mīļotājiem bukši ir īstie augi, taču jārēķinās, ka ziemeļu puse buksim nebūs tik ļoti piemērota kā dienvidu.

Tiesa, pie mums Latvijā bukši reti izaug tik lieli, īpaši tad, ja regulāri tiek cirpti. Parastais augums bukšiem ir 1,50–2 metri. Galvenā šo krūmu rota ir mūžzaļais sīklapu lapojums, jo ziedi ir neievērojami. Kurzemē bukšus mēdz dēvēt par kapu mirti, kaut gan patiesībā kapu mirte ir pavisam cits augs – tiesa, arī bukši, tāpat kā kapu mirtes, ir ļoti iecienīti kapu apstādījumos, īpaši Kurzemes pusē, droši vien tāpēc arī ieviesies šāds misēklis nosaukumos.

Citi lasa

Lauma Lapsa

Slavenības

Brazīlietis Felipe Rīgā izprecina māsu un sadusmo dzimtsarakstu nodaļas darbiniekus

Edgars Orlovs

Slavenību mīluļi

FOTO: Lembergam varens ģimenes pieaugums: Daudz bērnu mums tagad mājās!

Marta Kalniņa

Sabiedrība

Teātra direktora Jura Žagara sieva Trūdija par dienām karantīnā: Mums tā patika šis laiks!

Lai arī ir nopērkamas dažādas bukšu šķirnes (ar platākām un šaurākām lapiņām; ar baltraibām lapiņām; īpaši zemiem dzīvžodziņiem paredzētas), jāņem vērā, ka tās būs jutīgākas – ne velti stādaudzētavās nemainīgi populārākā ir pamatsuga Buxus sempervirens.

Vai pavasarī bukši jāpiesedz?

Apsalšana ziemas beigās bieži vien notiek tāpēc, ka saknes vēl ir iesalušas augsnē, bet saule jau karsē. Un, ja vēl apkārt ir arī žilbinošais sniegs… Tad notiek tā: sulas auga audos jau sāk cirkulēt, bet sasalušo sakņu dēļ tās neriņķo pilnvērtīgi, un tādam nepietiekami apasiņotam augam apdegt ir vieglāk. Ja lapiņas ir tvirtas un pilnas ar mitrumu, tās nekad tā neapdegs kā sausas un izkaltušas.

Par pasargāšanu no apdegšanas var parūpēties jau rudenī – ja laiks ir izteikti sauss, čakli jālaista, lai augs varētu dabūt un

uzkrāt pietiekami daudz mitruma. Bet februārī, it īpaši, ja ir sniegs, bukšus var apklāt ar agrotīklu vai kā citādi noēnot (vismaz dienvidu pusē).

Pareizā augsne un mitrums

Literatūrā daudzviet minēts, ka buksis ir ieteicams augs ēnainām vietām. «Mūsu pieredze gan liecina, ka drīzāk varētu teikt: buksis var augt arī ēnā. Taču tas ir būtiski, jo nav nemaz tik daudz augu, kurus vienlīdz labi var audzēt gan saulainās, gan ēnainās vietās. Daudzviet siltajās zemēs bukši labi aug pat karstākajā svelmē, » stāsta Sanita Reinberga, uzsverot, ka būtiskākais priekšnoteikums veiksmīgai bukšu audzēšanai ir piemērota augsne. Tai jābūt pasmagai, samērā bagātai ar barības vielām, labāk mālainākai nekā smilšainai, jo šādās augsnēs labāk turas trūdvielas un arī mitrums. Tas buksim ir ļoti būtisks, jo daudzo un salīdzinoši biezo lapiņu dēļ pietiekams mitruma nodrošinājums ir svarīgs.

Viss minētais gan neizslēdz iespēju, ka bukšus var tīri labi audzēt arī smilšainākās augsnēs, tomēr tad augs lēnāk, jo barības vielas no augsnes ātrāk izskalosies. Tāpēc vairāk jārūpējas par regulāru laistīšanu un, iespējams, centīgāk jāmēslo. Bukšus var mēslot ar skujkokiem paredzēto mēslojumu, jo arī bukšiem labāk patīk mazliet skābākas augsnes. Protams, buksis būs pateicīgs arī par kādu kūtsmēslu devu, kā arī papildu slāpekļa mēslojumu pavasarī un varbūt arī vasaras vidū.

3 iemesli, kāpēc buksi cirpt:

1. Dabā buksis aug, dzinumus raisot uz visām pusēm un veidojoties samērā skrajš. Pats no sevis tas neveido ne apaļu, ne ovālu, ne vēl kādu citu perfektu formu – to krūmam piešķirt var tikai cilvēks. Var, protams, buksim arī dārzā ļaut augt brīvi, taču jāzina, ka, regulāri apgriežot dzinumus, var ne tikai izveidot formu – griešana veicina arī aktīvāku zarošanos. Jo vairāk buksi griež, jo čaklāk tas dzen jaunos dzinumus un jo kuplāks veidojas augs.
2. Ja krūmu necērp un tas jau krietni paaudzies, bargākā ziemā (nez kad tāda būs? – aut.), kad ir daudz sniega, var gadīties, ka sniega svars izlauž kādu zaru. Jo blīvāks zarojums, jo šāds negadījums mazāk iespējams. Sākot buksi cirpt un veidot, jāskatās, lai zarojums veidotos simetrisks un blīvs – arī tas samazina iespēju, ka kāds zars varētu izlūzt. Katrā ziņā, ja ir bažas, uz ziemu buksim var uzlikt kādu aizsargu pret sniegu, piemēram, bukšu bumbas labi pasargā vigvamam līdzīgas konstrukcijas, kas izveidotas no vairākiem bambusa kātiem.
3. Vēl ir vērts zināt šādu faktu: jo mazāks buksītis, jo biežāk iespējama apsalšana (īpaši mūsu klimata zonā tas attiecas uz Vidzemi un Latgali, mazāk – uz Kurzemi). Lielākam krūmam, kas jau blīvi sazarojies, apsalšana nav tik bīstama kā maza auguma krūmiņam. Tomēr, kaut gan bukši mēdz apsalt, tie arī ļoti labi pēc tam atjaunojas, un šim atjaunošanās procesam arī labi palīdz cirpšana – brūnos, apsalušos dzinumus vienkārši nogriež, un vietā atkal izaug spēcīgi jaunie dzinumi.

Kad un kā cirpt?

Bukšu cirpšanu var veikt, kad vien vēlas, ievērojot vienīgi pāris ieteikumu. Svarīgākais ir tas, lai cirpšanas brīdī nebūtu pārāk karsts laiks. Ideāli ir griezt agri no rīta vai vakarpusē, kad saule vairs tā nekarsē. Ja citu variantu nav un sanāk griezt pa dienu, augs kārtīgi jāsalaista, jo cirpšana tomēr nozīmē zināmu savainojumu, un karstā saules svelmē apgrieztie dzinumi var iežūt un apbrūnēt.

Sanitas Reinbergas pieredze liecina, ka labāk bukšus cirpt ar parastām dārza šķērēm, jo elektriskās šķēres pēc uzbūves ir kā tāds mazs zāģītis, kas lapiņas tomēr vairāk saplēš un biežāk veidojas brūcītes. Ar dārza šķērēm griezums veidojas taisnāks, precīzāks un gludāks.

Ja krūmam ir labi augšanas apstākļi un pietiekami daudz mitruma, sezonā teorētiski var būt kādu divpadsmit centimetru liels pieaugums. Bet – tas ir iespējams tikai negriežot un ļaujot augt brīvi. Lai buksi dabūtu izteikti blīvi sazarotu, tas jācērp regulāri, un tādējādi katru gadu pieaugums sanāk vien 2–3 centimetri. Piemēram, Sanitas Reinbergas dārzā jau teju desmit gadu augošās regulāri cirptās un tāpēc arī ļoti blīvās bukšu bumbas patlaban ir apmēram 30–40 centimetru augstumā.

Varbūt var darīt tā, ka vispirms buksim ļaut kādu laiku augt augumā un tikai tad, kad tas sasniedzis zināmu augstumu, sākt veidot? Diemžēl ne, jo tad krūma apakšējā daļa, iespējams, būs jau pārāk plika un to vairs nevarēs izlabot. Ja reiz nolemts cirpt, tas jāsāk laikus!

Padoms: Kad buksim apgriež jaunos dzinumus, var izvēlēties skaistākos spraudeņus, lai tos apsakņotu. Bukša spraudeņi apsakņojas samērā viegli. Jāraugās tikai, lai ir pietiekams, bet ne pārmērīgs mitrums, lai substrāts nebūtu par smagu un lai tas būtu gana elpojošs. Tīrā kūdrā bušu dzinumus nevajag spraust, jo kūdra laistot var pārāk sablīvēties. Labāk kūdru sajaukt ar perlītu vai granti, lai konsistence ir gaisīgāka, vieglāka.

Laba kompānija bukšiem

Dārza dobēs bukšus var stādīt kopā ar dažādām ziemcietēm – piemēram, hostām, heihērām, lavandām. Cirptie bukši – īpaši kārtīgās, apaļās bumbas – labi izskatīsies ansamblī ar vējā plīvojošajām, draiskajām graudzālēm: miskantēm, auzenēm, grīšļiem un citām.

Tā kā buksis ir diezgan savtīgs un ēdelīgs, tuvākās apkārtnes labumus tas mēdz pievākt sev, citus augus atstājot bešā, tāpēc jārūpējas, lai barības vielu pietiktu visiem. Bukšiem ir ļoti biezs un spēcīgs sakņu kamols, tāpēc arī tāda ēdelība, taču to var saprast – jānodrošina daudzās lapiņas, kuras turklāt ir pabiezas un prasa gan mitrumu, gan barības vielas.