Gribu audzēt bez ķīmijas!

IEVA dzīvo zaļi
Ilze Klapere
Ilze Klapere
23. aprīlis, 2019
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Jānis Kairis
Vai iespējams izaudzēt mazdārziņā dārzeņus bez ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanas? Jā, izaudzēt var visu, ko vien vēlies! Taču ir dažas lietas, ar ko jārēķinās, un padomi, kas jāņem vērā.

Konsultē: MĀRĪTE GAILĪTE, dārzeņkope, SIA Latvijas dārznieks eksperte

Raža būs!

Teju visi ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi, neskaitot Bordo šķīdumu, parādījās tikai 20. gadsimtā – pirms tam cilvēki kaut kā iztika bez tiem, un nevarētu teikt, ka nebija ražas. Taču atšķirība ir tāda, ka raža bija ievērojami mazāka nekā šobrīd. Mūsdienu zemnieki zina, ka, lietojot augu aizsardzības līdzekļus, no 100 kilogramiem ražas kādi 90–95% būs labā kvalitātē. Turklāt jāņem vērā arī uzglabāšanas faktors – ja ir vēlme izaudzēt daudz un ražu uzglabāt svaigu ilgāku laiku, bez augu aizsardzības līdzekļiem neiztikt.

Taču mazdārziņā, kur nekādu ķīmiju lietot negribas, kur aug pieci ziedkāposti un pieci brokoļi, desmit gurķu un padsmit tomātu stādu, turklāt ražas uzglabāšana nav aktuāla, mierīgi var iztikt bez augu aizsardzības līdzekļiem. Visu var izaudzēt pēc principa – no dobes mutē.

Zaļi audzējot, jārēķinās arī ar to, ka salātos būs pa kādam gliemezim, brokoļos pa kādam resnam kāpuram un tā tālāk. Mūsdienās, īpaši pilsētnieku vidū, vērojama kāda tendence, kas liecina par cilvēku neizpratni dārzkopības jautājumos, proti, «ar ķīmiju audzētus dārzeņus es negribu, bet kāpurus arī negribu redzēt!»

Jāmeklē pareizās šķirnes

Lai veiksmīgi izaudzētu ražu bez ķīmijas, pirmām kārtām jāmeklē labas šķirnes. Tas nozīmē – izturīgas pret slimībām un kaitēkļiem. Ar tomātiem un gurķiem šajā ziņā ir diezgan labi, jo sēklu piedāvājumā ir diezgan daudz slimību un kaitēkļu izturīgu šķirņu. Bet problēma bieži ir tāda, ka uz sēklu paciņām šīs lietas netiek precīzi norādītas – labākajā gadījumā ir minēts, ka šķirne ir izturīga pret vairākām slimībām, taču nav rakstīts, pret kādām. Tāpēc pirms sēklu iegādes ieteicams palasīt speciālo literatūru un dārza žurnālus, lai saprastu, kādas šķirnes meklēt. Var prasīt arī padomu mūsu sēklu tirgotājiem, piemēram, Kurzemes sēklās, Agrimatco Latvia un citur strādā tiešām zinoši speciālisti. Tāpat arī minēto tirgotāju un citās mājaslapās ir ikvienam pieejama, izglītojoša informācija par šķirnēm.

Lūk, neliels ieskats populārāko kultūraugu audzēšanā.

  • Saltāti. Tagad arī mazdārziņiem piedāvā šķirnes, kas ir izturīgas pret laputīm, un tas ir ļoti labi. Tieši salāti laputīm ļoti garšo, un tieši no salātiem dabūt laputis prom ir grūti. Zināšanai – salāti ir tāda kultūra, kuru Latvijā nesmidzina ar ķīmiju. Tāpēc vienīgā iespēja ir meklēt izturīgas šķirnes.
  • Burkāni. Pret burkānu mušām izturīgu šķirņu vienkārši nav. Jābūt gatavam, ka viena daļa ražas būs tārpaina. Ja runājam par samērā agriem burkāniem, kurus vāc līdz augustam, tos var iesēt tā biezāk un priecāties par to, kas izaug. Bet, ja gribas izaudzēt vismaz padsmit kilogramu, ko vākt septembrī un spiest sulās, jābūt uzmanīgiem. Pirmo reizi burkānu muša izlido maijā, jūnijā, bet augustā tā izlido vēlreiz un, ja paspēj sadēt oliņas vasaras beigu daļā sētajos burkānos, tie būs tārpaini. Pirmos burkānus, ko sēj pavasarī, var apsegt ar agrotīklu – tad mušas klāt netiks. Bet tikai tās, kas lido no kaimiņiem, jo – ja jau kuru gadu sēj burkānus savā dobītē, visnotaļ iespējams, ka muša būs tur zemē pārziemojusi un tad turpat vien izlīdīs, bet nekur aizlidot nespēs, jo agrotīkls priekšā! Vēl viens variants ir sēt tā dēvētos Jāņu burkānus – sēj apmēram nedēļu pirms Jāņiem, un tad burkānu muša tos bojā mazāk, jo pirmās jau ir izlidojušas un aizlidojušas, bet otrās vēl nav izlidojušas.
  • Redīsi. Ar redīsiem ir vieglāk – tos sēj agri pavasarī, un, jo agrāk iesēj, jo labāki izaug – kāpostu muša, kas tos gribētu apēst, izlido tikai no maija. Un, ja vēl redīsus labi laista, mušas kāpuru būs mazāk. Agrākais, kad redīsus var sēt, ir februārī – kolīdz naktīs vairs nav tik liels aukstums, un dienā spīd saulīte, var sasēt kasetēs un audzēt kaut uz balkona. Martā redīsus var droši sēt siltumnīcā, vai nu kasetēs vai pa taisno zemē, nekas tiem kā aukstumizturīgiem augiem nenotiks, galvenais – laistīt. Laukā redīsus var sēt marta beigās, aprīļa sākumā, skatoties, kā ar sniegiem un mitrumu. Jo ātrāk redīsi sadīgs, ja mazāk būs kāpuru. Ja sēj maijā, jūnijā, kad mušas jau izlidojušas, tad gandrīz droši, ka kāpuri saknēs būs.
  • Kāposti. Ja kāpostaugiem uzmetas kāpuri, bet ķīmiju nelieto, tos atliek lasīt nost ar rokām. Ir dzirdēts arī, ka kāpuriem var kaisīt virsū sāli vai cukuru – tā kā tiem ir ļoti maiga ādiņa, šīs vielas kāpurus burtiski izžāvē. Jautājums, vai ir tik daudz laika, lai apstaigātu dārzu un apkaisītu visus kāpurus…
  • Kartupeļi. Mazdārziņā kartupeļus var izaudzēt tīri normāli. Galvenais, nevajag gaidīt, kad Kolorādo vaboles kāpuri būs jau lieli, sarkani un redzami pa gabalu. Tiklīdz pavasarī uz lapām pamana Kolorādo vaboles, pēc kādas nedēļas jāpaskatās lapām otrā pusē – ja tur jau sadēti kāpuri (un to var labi redzēt), to lapu var akurāti noņemt un izmest kompostā. Vai arī nospaidīt ar pirkstiem tos kāpurus, ja neriebjas.
  • Garšaugi. Arī garšaugiem var uzbrukt laputis, pūcītes utt., tāpēc tos vajag pieskatīt, bojātās lapas laikus nogriežot. Nogriešana veicina arī jaunu lapu augšanu un, jo intensīvāk ataug jaunās lapas, jo stāds kopumā top veselīgāks un spējīgāks turēties pretim slimībām un kaitēkļiem.

«Lai veiksmīgi izaudzētu ražu bez ķīmijas, jāmeklē labas šķirnes – izturīgas pret slimībām un kaitēkļiem.»

Mēslošanas ābece

Mūsdienās daudzi cilvēki baidās no ķīmijas, turklāt jauc būtiski atšķirīgas lietas. Vispirms jāsaprot, ka bez mēslošanas īsti nekas nesanāks – ja augs nedabūs mangānu, dzelzi, cinku un visas citas nepieciešamās vielas, tas vairāk slimos un cietīs no kaitēkļiem, un vairs nevarēs nobriedināt veselīgu un pilnvērtīgu ražu.

Svarīgi ir saprast, ka augi nepārtiek nedz no kūtsmēsliem, nedz slieku mēsliem, bet gan no joniem, sāļiem un visa cita, kas ir šā mēslojuma sastāvā. Proti, augiem ir vienalga, vai mēslojumu tiem iedodam ar sauju minerālmēslu  vai lāpstu kūtsmēslu.

Ja šķiet, ka labākais dārza mēslojums ir kūtsmēsli, jāzina pāris svarīgu lietu. Pirmkārt, jārēķinās, ka kūtsmēsliem vajag laiku, lai tie iedarbotos jeb pārveidotos augiem uzņemamā formā – apmēram pusgads. Tāpēc kūtsmēslus parasti iestrādā augsnē rudenī. Ja uzliks uz dobēm tagad, pavasarī, tad, kamēr mēsli pārveidosies augiem uzņemamā formā, raža jau būs novākta, un viss kūtsmēslu labums tad tiks tikai nezālēm. Otrkārt, kūtsmēsli ir smagi, tos iestrādāt augsnē ir fiziski smags darbs. Treškārt, ar kūtsmēsliem savā dārzā var ievazāt arī bīstamas baktērijas – zarnu nūjiņas, salmonellas, listērijas, kā arī daudzgadīgo nezāļu sēklas. Lai no tā izvairītos, var lietot granulētos vistu un cūku mēslus – tie ir izkaltēti, termiski apstrādāti, ar garantiju bez baktērijām, un tajos nav arī nezāļu sēklas. Granulētos mēslus var izkaisīt tāpat kā minerālmēslus uz dobēm, tikai jārēķinās, ka devai jābūt 2–3 reizes lielākai, jo barības vielu saturs šajos mēslos ir zemāks, nekā minerālmēslos.

Slieku mēsli jeb biohumuss ir labs produkts, bet, lai patiešām būtu vērts lietot mazdārziņā, tos vajag daudz un tas sanāk dārgi. Piemēram, ja augsnē iestrādā 40 tonnas kūtsmēslus uz hektāru – 90% mēslos ir ūdens, bet vismaz 4 tonnas ir organiskā viela, kas ir patiešām kaut kāds vērā ņemams daudzums. Savukārt humusvielas – grūti iedomāties, cik daudz to vajadzētu, lai būtu reāls labums. Tāpēc slieku mēslus labāk izmantot telpaugiem un siltumnīcā, bet dārzā tomēr ko izdevīgāku.

No minerālmēsliem, kas nopērkami veikalos, nevajag baidīties. Turklāt izvēle ir milzīga. Tā, piemēram, ļoti ērti ir lēnas iedarbības minerālmēsli – agri pavasarī tie jāiestrādā, tad čakli jālaista, un viss, augi visas barības vielas saņems pamazām. Tāpat ļoti svarīgi ir īstajā laikā iedot augiem īsto mēslojumu – vasarā, kad sāksies karstums, noteikti jālieto kalcija nitrāts, lai nodrošinātu augiem šūnu stiprumu, pretestību pret infekcijām un galu galā – labāku ražu.

Ja dārzu gribas mēslot ar organisku mēslojumu, ērtākais, lētākais un drošākais variants ir taisīt kompostu no savā dārzā ievāktiem augu atkritumiem.

 

Eksperta viedoklis

Ne tikai veselībai, bet arī videi kaitīgi

Skaidro IEVA DZĪVO ZAĻI vides konsultants un biedrības Zaļā Brīvība vadītājs JĀNIS BRIZGA:

«Pesticīdi ne tikai nogalina kaitēkļus, bet bieži vien rada arī būtisku gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu, kā arī nonāk gala produktā, radot veselības draudus cilvēkam, kas to apēdīs. Intensīvas pesticīdu lietošanas rezultātā Eiropā ir būtiski samazinājušās kukaiņu populācijas, kas rada draudus apputeksnēšanai un citām sugām izdzīvošanai. Savukārt minerālmēslu ražošana ir energoietilpīga un to lietošana rada fosfora un slāpekļa noplūdes ūdeņos, kas izraisa ūdenstilpņu aizaugšanu.»

 

 

 

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

GADA KOSMĒTIKA 2020

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+